Miera izlīgums ar kaimiņrunci neizdevās. Viņš nekaunīgi acīs skatīdamies turpināja izēst putnu parotavu. Nu jau izlepis bakaleju vairs nē, tikai speķīti. Saniknojos, aizvācu barotavu un iekāru citā koka, stipri šmaugākā zarā. Nespīd viņam tur klāt tikt. Šams gan ik pa brīzam rāpjas uz veco vietu, ošņā gaisu... a nikā! Zīlītes pa tam lāgam ietur maltīti un vīzdegunīgi laidelējas šim gar degunu. Aizlīmēju verandā logus, vairs nav smuki, toties siltāk un aizkari neplīvo. Šodien esmu maķenīt ļaunīga. Laikam jaiet uz augšu siena graut, lai dusma pāriet. |