par ko naids?

(Reply to this) (Thread)

Par sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bhrrrrr....weh. A konkrētāk? [Ciest nevaru nepamatotus izteicienus]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepamatotus... Nu labi. PAr manu nespēju un par tukšumu sevī. Un tas aizpildas ar agresiju. Nespēšu tev atbildēt kā konkrētāk. Tas ir viss, kā es pats to sev varu pamatot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nespēju darīt ko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dzīvot tādu dzīvi, kādu es vēlos. Ne gluži amerikāņu sapnis, bet kautkas līdzīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko tu vēlētos darīt [kā dzīvot] tajā dzīvē, kādu tu vēlies? Ko tu gribi?

(Reply to this) (Parent)

Piedod, ja izklausos "pēc Ainas", bet pagaidām tava problēma daudz maz izklausās pēc standarta neapmierinātā XXI gs. homo-sapiens versijas. Still looking for specifikation...:)

PS. Es varu pārtraukt uzdot jautājumus, ja vēlies. Bet varu arī turpināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā gribi. IEspējams, ka man būs interesanti.

Man nepatīk tas, ka nav neviena, Kuru varētu saukt par "savu". Ne kā "šovinistu cūka!", bet nu tu jau saprati.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Nepiekrītu - vismaz viens tev ir SAVS - tas esi tu pats, un tas jau ir labs starta kapitāls. Iznīcināt vai ienīst starta kapitāli ir bišķi muļķīgi, jo iznīcinot to, tev vairs nebūs nekā. va ne?

2) Tas ir bīstami - dzīvot tikai kāda cita dēļ un paļauties, ka kāds cits tev iedos jēgu, mīlestību, sajūtas un pamatu zem kājām, whatever ko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par to vai es pats piederu sev es neēsmu īsti pārliecināts, bet to punktu aizmirstam.

2. Jā, bīstami, nu un?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bistami => ta tu iekljusti aplii, rutiinaa, kur it kaa circulee pa tukshas lodes iekshieni. Nespeja savakties => meklee cilvekus,ka delj butu jega dziivot => piesaisti meitenes ar "Kristiines" sindromu [glaabeja tipa], vai kam tavas sapes liekas pievilciigas, => bet reali tas tev nav vajadziigs, tev vajag iespert pa pakalju, lai depresiiva rakstura noskanja izlido kaut nedaudz araa un paradaas vieta jeb augsne citam sajuutaam. Pat ne milestibai, bet sajutai, ka ir kaut kas, kas ir vertiba prieksh tevis.

Tads tadu piesaista. Jautajums, ko gribi piesaistiit tu un cik esi gatavs peistradaat pie taa.

Bet ta ir mana ooptimistiskaa nostaaja. Tiesa, fakin' daudzos gadijumos ir brutali izvilkusi ara no depresijaam, jo kaut ka vienmeer ir atradies ieksheji speks un miers, kas savaca manas lauskas kopaa. Un nekad, kad vajadzeja neviens no t.s. draugiem nebija klat. Bet bija zvaigznes debesiis. Un sape uz papira.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet varbuut man tieshi to vajag, izrauties no savas rutiinas, kur esmu iestreedzis? Shis "Kristiines" sindroms man senaak bija. Paliidzeeju visiem un visaam tikt valjaa no sliktaam emocijaam. Tiku no taa veiksmiigi valjaa. Nezinu gan, nenjemos spriest, kaa negatiivas emocijas izdziisi ar negatiivaam. Tici man, "pa pakalju" es esmu dabuujis pietiekami, iipashi labaak no taa nekljuust. Neuzskati arii mani par kautkaadu lielo depresionistu. Es neskrienu nevienam ar to virsuu, un, taa teikt, nelielos ar to, ka ir skumji un tukshi iekshaa.

Pretpoli pievelkas.

Miers iekshaa man ir. Bet zem taa sleepjas nemiers un veeleeshanaas ko mainiit. Tas driizaak nau miers, bet gan samierinaashanaas. Tev uz papiira, man sheit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēs runājam par vienu un to pašu dažādās valodās, bet tas tā. Protams, ka tev vajag izrauties no rutīnas.
"Kristīnes sindroms" - labi, ka esi izdzīvojis to un paņēmis pieredzi, ka varbūt nav jēgas - katrs ir pats atbildīgs par to, kā viņš izvēlas dzīvot. Mana doma bija tāda, ka tu ar savām sāpēm kļūsti par objektu, uz kuru varētu krist meitenes ar vēlmi "glābt tevi". Vai tas tev ir vajadzīgs - spried pats.

Pretpoli pievelkas tad, kad viens ir spējīgs apmierināt otra aktuālās vajadzības. Ja tev trūkst prieka vai iekšēja miera vai jēgas, tad es, kam šobrīd iekšēja miera (dziļumā) ir pārpārēm, pievelkos uz tavu ierakstu, piemēram.

Taču par tāds tādu pievelk - parasti cilvēki izvēlas komunicēt ar tiem, kas ir viņiem "līdzīgi". Protams, ar izņēmumiem, kad rodas interese par dažādiem viedokļiem, kad ir spēja un vēlme diskutēt un varbūt arī savas domas rezultātā pamainīt.
Piekrītu tev, ka negatīvu ar negatīvu nevar izdzīt, kāpēc cīnīties Pret kaut ko, labāk lai cīnās Par [patiesībā - vienkārši lai atbalsta] kaut ko, kam dziļi iekšienē piekrīt. [Nevērtējot nevis pēc kritērijiem "labs/slikts"]. Bet arī šeit vēl daudz jaut. apakšā, cilvēku uztveres ir tik dažādas, ka katram pēc būtības ir savi saprašanas līdzekļi - vieniem pietiek ar skatienu, citiem ar cietumu. Skumji ir tas, ka cilvēki viens otru nepazīst, līdz ar to pielieto "glābšanai" vai morālajai demokrātijai biezi vien nepareizus paņēmienus, ne tos, kas tobrīd ir vajadzīgi.
=====
Mana pieredze rāda, ka jebkas, kas dzimst, sāp. Arī pieredzes un veidošanās process ir sāpīgs, bet es nedomāju, ka no tā jābaidās - jautājums tikai cik ātri tu spēj paņemt secinājumus.
Un tas par to iekšējo it kā mieru - welcam into club. Maskas krīt pusnaktī.

Papīrs. Nekas no tā, ko es tev tikko rakstīju nav plika teorija. Varbūt atšķirības ir sajuutu amplitūdā, varbūt vienkārši es esmu spējusi ātrāk paņemt secinājumus priekš sevis. Tas nenozīmē, ka šobrīd nav nākušas citas problēmas vietā.

(Reply to this) (Parent)