zii commented on pierro's post:

Mēs runājam par vienu un to pašu dažādās valodās, bet tas tā. Protams, ka tev vajag izrauties no rutīnas.
"Kristīnes sindroms" - labi, ka esi izdzīvojis to un paņēmis pieredzi, ka varbūt nav jēgas - katrs ir pats atbildīgs par to, kā viņš izvēlas dzīvot. Mana doma bija tāda, ka tu ar savām sāpēm kļūsti par objektu, uz kuru varētu krist meitenes ar vēlmi "glābt tevi". Vai tas tev ir vajadzīgs - spried pats.

Pretpoli pievelkas tad, kad viens ir spējīgs apmierināt otra aktuālās vajadzības. Ja tev trūkst prieka vai iekšēja miera vai jēgas, tad es, kam šobrīd iekšēja miera (dziļumā) ir pārpārēm, pievelkos uz tavu ierakstu, piemēram.

Taču par tāds tādu pievelk - parasti cilvēki izvēlas komunicēt ar tiem, kas ir viņiem "līdzīgi". Protams, ar izņēmumiem, kad rodas interese par dažādiem viedokļiem, kad ir spēja un vēlme diskutēt un varbūt arī savas domas rezultātā pamainīt.
Piekrītu tev, ka negatīvu ar negatīvu nevar izdzīt, kāpēc cīnīties Pret kaut ko, labāk lai cīnās Par [patiesībā - vienkārši lai atbalsta] kaut ko, kam dziļi iekšienē piekrīt. [Nevērtējot nevis pēc kritērijiem "labs/slikts"]. Bet arī šeit vēl daudz jaut. apakšā, cilvēku uztveres ir tik dažādas, ka katram pēc būtības ir savi saprašanas līdzekļi - vieniem pietiek ar skatienu, citiem ar cietumu. Skumji ir tas, ka cilvēki viens otru nepazīst, līdz ar to pielieto "glābšanai" vai morālajai demokrātijai biezi vien nepareizus paņēmienus, ne tos, kas tobrīd ir vajadzīgi.
=====
Mana pieredze rāda, ka jebkas, kas dzimst, sāp. Arī pieredzes un veidošanās process ir sāpīgs, bet es nedomāju, ka no tā jābaidās - jautājums tikai cik ātri tu spēj paņemt secinājumus.
Un tas par to iekšējo it kā mieru - welcam into club. Maskas krīt pusnaktī.

Papīrs. Nekas no tā, ko es tev tikko rakstīju nav plika teorija. Varbūt atšķirības ir sajuutu amplitūdā, varbūt vienkārši es esmu spējusi ātrāk paņemt secinājumus priekš sevis. Tas nenozīmē, ka šobrīd nav nākušas citas problēmas vietā.