pilsētas ielas atkal smaržo pēc četriem gadalaikiem un mājām
re, ezis ar atņirgtiem zobiem nemierīgs tup pie manām kājām
vakara krēsla septiņās krāsās, sejā ķiršu ziedi kā tie kanāla malā -
tik valdzinoši un skaisti, cik kalnu kristāli starojoši baltā gaismā