Septembris 14., 2016

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:49
Es zinu, ka es esmu briesmīga čīkstule un nekas nekad nav labi, bet vispār es jau biju nemanāmi ieslīdējusi rudens noskaņās - izvilkusi savus mīļākos papēžu puszābakus, sagatavojusi šalles (kas ir mans mīļākais aksesuārs), bet laiks spītīgi vasarīgs, bezmaz vai karstuma vilnis. Un man besī. Es esmu par slinku vasarām. Vasarām vajag beach body, jāskuj kājas un jādomā vai kāju nagiem atkal nagu laka nodrupusi. Rudenī var ēst vairāk, vīstīties piedodošos apģērba gabalos un dzert karstus dzērienus. Es zinu, ka drīz ņaudēšu, ka auksti. Bet esmu arī iekārojusi šos paklāja svārkus, jo lai gan tie tiešām atgādina manas vecmammas paklāju, es redzu savā galvā, ka tie izskatīsies lieliski ar biezām zeķubiksēm un adītu džemperi.

(4 piebilda | piebilst)

Comments:

[User Picture]
From:[info]colder_
Date:15. Septembris 2016 - 12:00
(Link)
Man nav biich body, bet pofig eju un peldu, uzvelku saplestas ieshluucenes , un izskatos, kaa veelos un baudu sauli!
[User Picture]
From:[info]samantta
Date:15. Septembris 2016 - 14:53
(Link)
Tavs komentārs lika aizdomāties kāpēc, piemēram es, ieciklējos uz tādām lietām. Uzrakstīju ierakstu par to.
Nezinu vai kādreiz atmetīšu dīvains idejas par to kā man jāizskatās.
[User Picture]
From:[info]colder_
Date:15. Septembris 2016 - 15:25
(Link)
Varbuut kaut kaada apkarteja vide ietekmee? Nezinu, jo gan jau tu vari salidiznat sevi ar - kaa tu sevi uztver, esot ikdienaa, un kaa tu biji,kad celoji?
[User Picture]
From:[info]samantta
Date:15. Septembris 2016 - 15:49
(Link)
Ja jābūt godīgai, lai gan ceļojumā par lietām stresoju mazāk, man tāpat besīja, ka ne vienmēr varēju izskatīties tā kā gribējās - nepatika, ka neizgludinātas drēbes un vazājos apkārt visa tāda saņurcīta. Pietrūka ikdienas rituāli - nomazgāties un sasmērēties ar kaut ko, kas labi smaržo. it kā sīkumi, bet man tiešām laikam ir svarīgi. Kad atbraucu mājās, bija tāds atvieglojums, ka beidzot varu atkopties.
Tiešām arī jutu in general, ka 4 mēneši bija tā robeža, kur varēju izturēt to visu būšanu ceļā. Varbūt, ja mēs būtu ceļojuši lēnāk, būtu savādāk, bet man, lai cik patika ceļot, patīk arī pa laikam apstāties un iepauzēt un apmesties kaut kur uz kādu laiku. (Nu jau galīgi aizbraucu pa citām tēmām, haha)
master of procrastination -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba