Do you believe in something beautiful?

šodien centos sevi glābt no gurķošanās un slim-sajūtas un aizdevos līdzi uz laukiem. ārā -13, diena skaista jo skaista. zaru dedzināšanas process bija diezgan smieklīgs, jo man bija liels vārgums un drausmīgi sala kājas. tā kā centos sildīties tuvu ugunij, sākās daži jociņi par aizdegušos sonu, līdz pēc kāda brīža tiešām jutām, ka kaut kas ož pēc svilinātas cūkas. vēlāk atklājās, ka ir sadeguši mani cimdi (uz rokām) un drusku iedeguši arī māmiņas labākie ziemas cimdiņi, kas bija zem pirmajiem. esmu ļoti nerentabls bērns, ziniet. mēģinājām arī pastaigāt pa ezeru, bet vidū ledus sāka baisi krakšķēt - nu, tikai tā vienu, divas reizes, bet pārāk biedējoši, tāpēc gājām uz krastu. mašīnā atpakaļceļā mamma pamanīja, ka ekstrēmās pārvērtības skārušas arī viņas zābakus - viens tikpat pūkains, kā bijis, bet otrs manāmi 'apskūts'. iebraucām Pārogres lielveikalā, tur zooveikalā bija balts papagailis, kas pilnīgi skaidrā, mazliet čerkstošā latvju mēlē neskaitāmas reizes atkārtoja "čau, papagaili!" un reizēm vienkārši "čau". tas bija tiik piemīlīgi.
es tūlīt piekāsīšu savu nelabumu un apēdīšu kraukšķīgu vistiņu ar gardiem kartupelīšiem. cerēsim, ka aizskalošu savu iespējamo a hepatītu ar zāļu tējām un viss būs labiņi.