Brrr, tāda neomulīga sajūta, kad sāc šķetināt dzīparu un liec puzli no informācijas. Pretīgi, kā novemts, nodots un izmests. Netīra spēle šāi dzīves fragmentā man jāpiedzīvo. Kaut kā jasaņemās un jānovelk strīpa un jāsāk dzīve Pēc, jo PIRMS vairs nav tajā tonī kā šķita. Daudz ko saprastu, bet šitā, pretīgi. Par ko? Ne kripatas cieņas pret tuvāko. Tik tuvu, tuvu pielaisto. Ek, ka Tevi tas pats bumerangs neķer, viss dzīvē ir līdzsvarā. Lūgsies, nepanāksi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}