| par lietām |
 par lietām | 29. Okt 2003 @ 19:38  |
|---|
Nezin kāpēc iedomāju, ka ir ļoti maz lietu (patiešām lietisku pasaules daļiņu), kuras pieder man un kuras man būtu žēl zaudēt.
Viena no tām atrasta pirms pusotra gada kādā antikvariāta.
Tā bija saulaina maija sestdiena..ap divpadsmitiem..es iegāju mazā antikvariātiņā vecrīgas pagalmiņā pretī Baltajai Rozei. Ieraudzīju pārdevēju un nopriecājos - viņa kādreiz strādāja grāmatu antikvariātā uz Ļeņina un Dzirnavu ielu stūra. Nu, tā ļoti, ļoti sīciņā. Atceraties?
Mēs sasveicinājāmies. Es bezmērķīgi lūkojos uz lietām, jo patiesībā man neko nevajadzēja. Tad viņa teica: "Man ir kaut kas tieši priekš jums" un ielika rokās 20. gs. gadsimta sākuma kaklā karamu blociņu ar jūgendā veidotiem sudraba vāciņiem, iedzeltējušām lapiņām ar zeltītām malām. Mazā nieka vākus kopā satur sudraba zīmulītis, kurā jāieliek grafīts. Tad viņa teica : "manam tētim vēl jābūt tā laika grafītiem.." Bet man tajā brīdī tas nebija svarīgi. Es vienkārši zināju, ka tā ir mana lieta. Protams,es to nopirku.
Pēc tam sēdēju toreiz vēl esošā Možuma āra terasē. Skatījos uz tukšo Doma laukumu un raudāju, jo viss bija ļoti skaisti un skumji venlaicīgi.
Turēju rokās pirkumu, izņēmu zīmulīti, atvēru blociņu, sāku šķirstīt sīkās lapeles un kaut kur pret vidu uzdūros zīmējumam un ierakstam. Ar zīmuli lapas viducī bija uzzīmēts loks un ierakstīts Diadem mit rozen. 1. 10. 35.
Un tad es nodomāju - žēl, ka es nerakstu romānus...:)
Laikam jau lieki piebilst, ka vēlos 3 cm garu pagājušā gadsimta sākuma zīmuļu grafītu. |
Aizej uz Valtera un Rapas grāmatu namu :)
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/38996/905) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) maya |
|---|
| Date: |
29. Oktobris 2003 - 20:10 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
zinu ;)
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: |
30. Oktobris 2003 - 10:00 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
lakam bus tev jauzdavina vairakus blocinus adas vakos ari romana rakstisanai. :) steidigi jabrauc uz Tallinnu, lai iegadatos tos :)
n.
gribeeju tikai teikt, ka tavs iepriekseejais juuzepics bija daudz labaaks par sho no seerijas "cik amizanti un tiiri mees bijaam toreiz"
vispaar kaut kur man ir radusies sajuuta, ka tu ljoti iz-dziivo atminjas. tas jau laikam saistaams ar zinaamu vecumu (?). man kaa jau "progresiivam jaunietim", kam "viss veel priekshaa" par pagaatnes epizodeem domaat veel iisti negribaas, lai gan ik pa briidim jau uznaak nostalgija teiksim peec sweet sixteen... peec taas paarsajuutas, kas dziivoja manii, kad peec Lincha Lost Highway noskatiishanaas, braucot maajaas ar vilcienu, vienu peec otra uzcepu 6 dzejoljus... nu taaaada sajuuta
|
| From: | maya |
|---|
| Date: |
30. Oktobris 2003 - 12:14 |
|---|
|
|
Re: oftopiks
|
(Link) |
|
:))
visu vērtēt - labāks / sliktāks amplitūdā patiešām piederas "progresīva jaunieša" vecumam.;) - kad visam tiek apvilktas stingras robežas un visam tiek piešķirta viena krāsa.
Bija tāds gadījums, kad Pujāts čupiņai ļaužu (kurā es arī biju nejauši gadījusies) pienāca un vaicāja par to, kāda tad bijusi tā mūsu laiku bohēma un vēl kaut ko no sērijas par "tēviem un dēliem" un par to, cik ļoti mēs atšķirīgi un es biju šokā un ļoti nāca smiekli...jo tie nav pat 10 gadi, kas ir starp mums.
Vienīgi varbūt satikts vairāk cilvēku, lai varētu drošāk apgalvot - vecums ir atruna, tas nenosaka iespēju saprasties vai nesaprasties, lielākas atšķīrības ir starp cilvēkiem nevis paaudzēm.
Turklāt šis juzerpics ir nevis no sērijas par pagātni, bet pilns ar manām šībrīža noskaņām - jautri vērojošām un malā stāvošām.
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |