Skola, saprotams, ir nikna, ka es neiesaistos, nenāku, esmu zem slimības lapas, netieku, utt.
Tāpēc no literatūras stundām iegūtais šobrīd ir neatsverams, lai uztaisītu karkasu kapitālam atbildes meilam, no sirds vēlreiz izskaidrojot savu situāciju, ā arī Maestro arī iepazīts, lai ar savu pieredzi native language uzsvērtu būtisko un pielabotu valodu. Bumba tiek mesta atpakaļ uz skolu. Patiesībā mani tik ļoti nenervo mana tehniskā vokālā nevarēšana, kā nepieciešamība dīlot ar skolu, uz kuru eju tikai studentu brīvbiļetes dēļ (Vācijā izglītība maksā 270eur semestrī, un maksā iekļauta braukšanas brīvbiļete PUSGADAM tuvējos apgabalos!) un jo netiku, kur vēlējos un centos. Nebijusi biļete, jau sen nafig būtu ārā no skolas. Es biju gaidījusi ko citu. Kordiriģēšanu, nevis mūžīgas partitūras. A-capella mūziku, nevis mateja pasijas. Orķestri diriģēt ne gribu, ne taisos. Grūti tajos brīžos paliek, kad Maestro arī tā kā min, "ko vairāk zināt,mācēt nenāk par sliktu". Man atkal nepazaudēt Holandes vok. pedagoģi (kurai ir waiting lists ar skolniekiem un pirms/pēc manām stundām tusējas Eiropas opernamu solisti).
Nav jēdzienu "nenāk par sliktu". Ir par prioritātēm. Dziedāšana, atpūta un darba meklējumi it is
Pēdējais pusgads un skola ir ļoti ko izmainījuši. Arī skaidri saprasts, ka, lai diriģētu sūdīgus amatierkorus, studijas nav vajadzīgas, pietiek ar LV bāzi. Šīm studijām nav mērķa un manas sirds, kā tikai viens: brīvbiļete. Slikts cilvēks:)
Tāpēc no literatūras stundām iegūtais šobrīd ir neatsverams, lai uztaisītu karkasu kapitālam atbildes meilam, no sirds vēlreiz izskaidrojot savu situāciju, ā arī Maestro arī iepazīts, lai ar savu pieredzi native language uzsvērtu būtisko un pielabotu valodu. Bumba tiek mesta atpakaļ uz skolu. Patiesībā mani tik ļoti nenervo mana tehniskā vokālā nevarēšana, kā nepieciešamība dīlot ar skolu, uz kuru eju tikai studentu brīvbiļetes dēļ (Vācijā izglītība maksā 270eur semestrī, un maksā iekļauta braukšanas brīvbiļete PUSGADAM tuvējos apgabalos!) un jo netiku, kur vēlējos un centos. Nebijusi biļete, jau sen nafig būtu ārā no skolas. Es biju gaidījusi ko citu. Kordiriģēšanu, nevis mūžīgas partitūras. A-capella mūziku, nevis mateja pasijas. Orķestri diriģēt ne gribu, ne taisos. Grūti tajos brīžos paliek, kad Maestro arī tā kā min, "ko vairāk zināt,mācēt nenāk par sliktu". Man atkal nepazaudēt Holandes vok. pedagoģi (kurai ir waiting lists ar skolniekiem un pirms/pēc manām stundām tusējas Eiropas opernamu solisti).
Nav jēdzienu "nenāk par sliktu". Ir par prioritātēm. Dziedāšana, atpūta un darba meklējumi it is
Pēdējais pusgads un skola ir ļoti ko izmainījuši. Arī skaidri saprasts, ka, lai diriģētu sūdīgus amatierkorus, studijas nav vajadzīgas, pietiek ar LV bāzi. Šīm studijām nav mērķa un manas sirds, kā tikai viens: brīvbiļete. Slikts cilvēks:)