Es šonakt redzēju dīvainu sapni. Neba es pirmo reizi sapņoju par smukiem puišiem, bet pavisam noteikti, es pirmo reiz jūtu no sapņu tēla, vēl ilgi pēc pamošanās, trulus tauriņus vēderā un nepamatotu satraukumu. Gluži kā tas realitātē noticis vai varbūt tikai notiks. Lai gan patiesībā, nav jau diži kam notikt, tā bija vienkārša klātbūtnes sajūta, sava veida atkarība. Bet, protams, es tai visā nesaskatu ne ko pārdabisku or something. Visticamāk vispār tas sapnis ir uzradies vakardienas filmas dēļ – Twilight. Bet runājot par filmu... Neraugoties uz to, ka noskatījos to datora sūdīgajā versijā, esmu apņēmusies pirmizrādē doties uz Plazu, ja vien būšu jau atpakaļ Latvijā.

Līdz Latvijas pamešanai atlikušas vēl deviņas dienas. Bet es jau neskaitu.