sapņojam

panacea:
Atkal man te piedāvā darbu ar žurku mušīšanu un akal rādās murgi par žurkām un laboratorijas jaukumiem.

Murga pirmā daļa tātad notika laboratōrijā, kur šoreiz žurkas pat nebija. No sākuma runājos ar vienu kursabiedreni (kas īstenībā zinātnes lauciņā nestrādā) par to, vai viņai nav bijis pretīgi galināt visas tās žurkas. Un viņa teica, ka it kā nē. Bet tad es iegāju blakus laboratorijā un tur bija melns kokerspaniels (vispār īstenībā jau parasti izmanto bīglus), kam bija attīstīts cukura diabēts un tamdēļ kājā bija iemetusies gangrēna un kāja bija noņemta. Bet tad tur bija arī tāds melnīgsnējs, bet visai simpātisks džeks, kam bija atklāta kkāda nedziedināma slimība un viņš sevi bija novēlējis zinātnei. Un, kā smejies, viņam arī bija attīstīts diabēts un ar bij kājā iemetusies gangrēna un kāja bija noņemta.

A otrs sapnis bija ar zinātni nesaistīts.

Tātad es biju Merķeļa/Barona ielas krustojumā, bet tā māja, kur atrodas LMA, bija daudz lielāka - kādi 7 stāvi un tāda oranžīgi brūna. Un pa tās mājas kāda 3 vai ceturtā stāva logu bija izliecies vīrietis, ka šāva uz visiem tajā krustojumā. Bet neviens tās lodes nepamanīja, tikai es un viens vīrietis, kas bija izliecies ārā pa blakus logu pie šaujošā vīrieša. Nu lūk. Es biju pamatīgā panikā un pretējā ielas pusē pretī Drogām (nespēju tagad acerēties, kas tur pa īstam ir) tur atradās Elkor Centrs, kurā es metos iekšā paslēpties no tām lodēm. Bet tas ļaunais, šaujošais mužiks arī pēc brīža iepeldēja Elkorā un paslēpās tur aiz kautkādiem drēbju stendiem un turpināja šaut (ļoti dīvaini, bet vispār viņš nevienam tā arī netrāpīja). Nu lūk, un es akal biju šausmīgā panikā un metos ārā no Elkor Centra un bēgu prom.

Tad tajā naktī bija vēl 2 sapņi, bet tos atceros pārāk miglaini.