Tagad ir augusts, naktis atkal kā jau naktis. Koku lapas kļuvušas tumsnējas un mazu dzīvnieciņu caurgrauztas. Ja reizēm melojam cits citam, tas ir tikai cilvēcīgi, nu protams. Tagad ir augusts, tas nešķind, tas nešalc, laternas rāda mums ceļu uz piekrasti. Jūra ir tik rāma, ka tikai sačukstamies. Ūdens atspulgā redzam, kā krīt zvaigznes.

/Ranja Pārsonena. Saules gaita/