| mammiite nebuus visu nedeelju - ko nu? jau vakar vinja aizbrauca un shodien nav un riit nebuus, buus tikai sveetdienas naksninjaa. diivaini taa, ka vakaros nav ar ko parunaaties. shovakar bija SKAISTAS B.studijas Viilandee, un ljoti LABS dievkalpojums peec tam... un bija meiteenc- vinjai tachu ir taada maza sisninja kas saap, es nesaprotu, kaapeec neviens to negrib redzeet. visi skataas tikai uz to, ko vinja dara, bet tas paies, bet vinjas sirsninja paliks - un taa ir jaamiil. es nezinu, kaa bija ar mani, ja nu tanii laicinjaa, kad man bija 15, visi arii veeleejaas no manis aatraak tikt valjaa... patiesiibaa, bija ljoti gruuti, kad peec manas skaistaakaas vasaras 2002. gadaa rudens atnaaca tik vientuliigs.... var jau buut, ka visa vasara bija butaforija un maaksloti smaidi, bet es zinu, ka tanii vasaraa bija arii kaut kas pa visam iists - tas briidis ko citi sauc par jaunpiedzimshanu, vai piedzimshanu no augshienes vai kljuushanu par kristieti - es teiktu - satikshanaas ar reaalu un dziivu Dievu! jaa.. un kad taadu VINJU - tik superiigu satiek - kaa lai neturpina dziivot ar Vinju? ak jaa, atminjas atminjas. shiis ir manas skaistaakaas atminjas un taas nemaz te nevar izrakstiit arii ar visu grafomaatisko tieksmi, jo liekas, ka runaaju pati ar sevi, kaadam to pastaastiit buutu savaadaak. nu jaa, atpakalj par teemu - otrdiena bija jauka... es priecaajos, ka man ir vieta kur aiziet, es zinu, ka es jutos slikti - skolaa jutos nevajadziiga un tad, peec B studijaam es kaut kaa paluukojos apkaart un domaaju - esmu nedaudz viena. bet mana sirsninja kaut kaa taapat jutaas silti. nu un, ka tagad juutos shaadi. bet tad man blakus noseedaas meiteenc un peec luugshanas skatos - nav vairs prieciigs- un taas dienas lielaakaa atklaasme bija taada : es varu dot tikai apskaavienu, bet Dievs var iedot jaunu dziivi, jaunu prieku, jaunu veertiibu, visu jaunu! :) miilestiibaa miiliishi, ja kaadreiz lasiisiet sho nezheeliigi garo postinju.</span> |