| Ieelpa - izelpa un netveramo notikumu deja |
[Oct. 15th, 2016|01:32 pm] |
Runā, ka allaž atradīsies kāds, kam Tu būsi par skaļu, par nepareizu, par sīkstu, par vīrišķīgu, vai sievišķīgu, par tuklu, par garu.. ja Tu kādam nepatiksi, Tu vienkārši viņam nepatiksi, ja Tu kādam patiksi, tad pat sīkākās Tev tipiskās, un Tavu esību veidojošās dīvainības šķitīs apbrīnojamas un ievērības cienīgas. Cilvēki ir cilvēki, un nav vērts lauzt sevi, lai ietilptu, kāda cita priekšstatā, par to, kādam Tev ir jābūt. Tu esi tāds kāds Tu esi - skaists, apbrīnojams un stiprs, ja kāds to neredz, nav vērts tērēt savu laiku, kaut ko pierādot. Un tik un tā laikam piemīt īpašība mainīt cilvēku uztveri, un visdrīzāk tā arī notiks, bet tagadnes mirklī - Tu esi paveicis, visu tieši tā un tik daudz cik esi spējis, lai miers ir ar Tevi, par to, kas Tu esi. Un zini - šeit pat ir tik daudz apbrīnojamu cilvēku, kuri, ja Tu dosi iespēju, priekā plauks esot Tev līdzās, iedvesmos, piepildīs un mīlēs - Tevi par to, kas esi - Tavi prieku būs viņu prieki un viņu prieki būs Tavējie, skumjās kopā meklēsiet cerību stīgas un saulainās dienās smiesiet, par tagadni un skaisto, kas aiz stūra gaida. Tie apbrīnos kāds esi dzīves ceļus ejot tapis, ar saviem puniem, un vēl nedzīstošajām rētām, ar saviem vētras lauztajiem un nu spocīgās formās ataugušajiem zariem, bet tieši šis viss veido Tevi, Tavu unikālo uztveres prizmu, tieši Tavu - nevienam citam nepiemītošo dzīves perspektīvu, un šis pieredzes kokteilis veido Tavas būtības esenci, un šī esence var dot, ko ļoti ļoti skaistu Tev un apkārtesošajiem. Uzdevums ir pieņemt sevi, tieši tādu kāds esi - šeit un tagad, ne vairāk, ne mazāk un pakāpeniski atlobīsies, kārtu pa kārtai - gaisma, kas zaigos tikai Tev piemītošajās krāsu gradācijās, tikai Tev tipiskajā intensitātē un spilgtumā.
Ir daudz rūcēj runči, kas pieri rauks un dusmās kliegs, un kādā Tu pat varbūt iemīlēsies, Tu savā saulē tik lielu spēku turi, ka pat niknajos, kas sen aizmirsts plauks, bet niknie paliek niknie un spīdošie paliek spīdošie, lai tie kam savā rūgumpodā jārūgst - rūgst un tie kam jāzied - zied!
Es esmu es, es esmu mīlama un cienījama, esmu unikāla un pilnīga - tāda, kāda es šobrīd esmu. Man nav jātop par kaut ko vairāk, vai mazāk - es esmu tāda, kāda esmu, tam ir iemesls un tas ir skaists, šis mirklis ietver sevī visu, kas man šobrīd nepieciešams, lai es brīvībā būtu, tas, kas es esmu! Godāt un cienīt.
Mīlēt un plaukt! |
|
|
