man uz galda stāv pustukša vermuta pudele un ja es nezināmu iemeslu dēļ nebūtu iereibusi no tās izdzertās puses, es turpinātu šo vakaru. Jo vispār šodien es pirmo reizi braucu 7 km turp un 7 km atpakaļ minikleitā un ja turpceļā vēl bija auksti, tad atpakaļceļā man likās, ka es varētu braukt visu nakti. Nu vai vismaz tik ilgi kamēr bon jovijs dziedātu ausīs. bet vispār, ja julefrokost būtu katru otro nedēļu, es būtu nežēlīgi iemīlējusi dāņus un man nemaz negribētos braukt prom.