|
|
|
Decembris 6., 2014
12:02
Dikti gribas sūdzēties par darbu.
Vēl tikai divas tādas dienas kā šodien (sestdiena un divpadsmit stundu darbadiena), pirms Ziemassvētkiem iešu no šejienes prom, bet priekšnieks grib, lai pēc sesijas nāku atpakaļ - palielināšot algu un paaugstināšot mani par direktora palīgu, kas nozīmē, ka man būtu jāplāno finanses un jāņemas ar pilnīgi visām šejienes lietām. Viņš saka, ka negribot nevienu citu manā vietā, jo es viņu saprotot un viņš mani arī. Tas izpaužas tā, ka ikdienā mēs daudz nesarunājamies, bet vienmēr, kad kafejnīcā ienāk skaista meitene skaistām krūtīm vai īsā kleitā, kopīgi nopriecājamies. Reiz viņš mani darbalaikā aizsūtīja uz Rimi atnest viņam aliņu. Vēl citreiz šis ar draugu uzpīpēja gandžu pagrabstāvā un tad abi līksmi apēda visus klientiem paredzētos cepumus. Jā, es viņu laikam saprotu, es arī labprāt ēdu tos cepumus, bet viņš mani tomēr nesaprot - gribu brīvdienu, nevis strādāt 12 stundas, turklāt man nemaz par virsstundām nemaksā dubultā un cepumu arī šodien nav.
Jau vairākas nedēļas sāp krūškurvī te vienā, te otrā pusē, šodien ir īpaši sūdīgi, un es nesaprotu, vai tas ir sadirstās muguras dēļ vai kā. Jācer, ka nav sirds pie vainas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
