rādās ka to pašu pī#&%#^&^% akadēmisko eseju kaut kad rītnakt tomēr ir cerības piebeigt.
visgaršīgāko piparmētru tēju pasaulē prot uztaisīt tikai mana mamma. es simtiem reižu esmu klusībā vērojusi, kādās proporcijās viņa ko liek un cik ilgi ko kur tur, taču vēl nav izdevies izfunktierēt šo slepeno recepti. taču laikam jau es to tā pa īstam nemaz nevēlos izzināt, jo tagad ir vēl viena lieta, vēl viena sajūta, kas man asociējās tikai un vienīgi ar viņu. un tas ir šausmīgi feini - ka sev tuviem cilvēkiem diezgan precīzi var nodefinēt, kāpēc man viņi ir savrīgi (un, protams, runa jau vairs nav tikai par gardu piparmētru tēju. un ne tikai par manu radītāju).
visgaršīgāko piparmētru tēju pasaulē prot uztaisīt tikai mana mamma. es simtiem reižu esmu klusībā vērojusi, kādās proporcijās viņa ko liek un cik ilgi ko kur tur, taču vēl nav izdevies izfunktierēt šo slepeno recepti. taču laikam jau es to tā pa īstam nemaz nevēlos izzināt, jo tagad ir vēl viena lieta, vēl viena sajūta, kas man asociējās tikai un vienīgi ar viņu. un tas ir šausmīgi feini - ka sev tuviem cilvēkiem diezgan precīzi var nodefinēt, kāpēc man viņi ir savrīgi (un, protams, runa jau vairs nav tikai par gardu piparmētru tēju. un ne tikai par manu radītāju).