Otrdiena, 7. Aug 2007, 20:01
Mācīties!

Kur jūs esat zaudejuši savu spēju mācīties?
Vai jūs tikai izliekaties?

Tik bieži gribas kādam parmest, ka viņs neprot vai nevēlas mācīties...
(varbūt kāds to vēlas pārmest man...)
Bernībā taču mēs visi tik dedzīgi mācījāmies...
Kur tas paliek?

Tagat to prot tik daļa no mums...

Trešdiena, 8. Aug 2007, 02:59
(Anonymous)

par kāda veida 'mācīties' tu runā - par pareizi vai labi? un lai arī par kādu macīties tu nerunātu, tiek runāts tikai par kāda dzīves ceļa apguvi, disciplīnu un kultūru (par kulturu var izplust tikai pie alus). un tiek aizmirsts kas fundamentāls. mēs esam cilēks tieši tālab, ka esam apveltīti ar saprātu. bet mācības, mēs izmantojam smadzenes kā lielu noliktavu priekš zināšanām - tam ar saprātu nav ne mazākā sakara. cilvēks plāno dzīvi, darbu, skolu, naudas pelnīšanu, risina problēmas un tā tālāk, bet tas viss ir ārējs un paliek ārpus saprāta.
rezumējot, būtu jāatīsta jauna apmācības disciplīna orientēta tieši uz domu izstrādi, domu plānošanu un operēšanu ar šo potenciālo parādību. respektīvi jāatīsta pati spēja domāt un saprast domu, to vadīt, nevis ar barbariskiem rīkiem, kās ir saprāts pašlaik, tikai sist naglas un tēst citus tikpat trulus cirvjus un darīt primitīvus maintenences darbus, etc.
[arturs]

Trešdiena, 8. Aug 2007, 22:51
[info]mexican

Runaju par pašu vienkaršāko un svarīgako mācīsšanos, jo citas, manuprat, nemaz nava, ta cita ir tā iekalšana galvā un vēlāk izmantošana īsi sakot tāda programmas koda rakstīšana konveierim, ko velāk var nosaukt par "dzīves ceļu" (smieklīgi ne :D). Vispār bez visiem šitiem smukajiem vārdiem utt. Doma bij... Ar piemeru: teiksim ka cilvēks macas staigāt, vai aizšnorēt kurpes vai runāt vai rakstīt, lasīt, braukt ar velosipēdu (braukt - nevis mīt pedaļus ai nenokristu...) utt. doma tieši par procesu - mācīties, taustītiees, kļūdīties - nebaidīties kļūdīties piecelties kad nokrīt.

Tipa tavo...
Ja nesanāca apskaidrot, tad man vēl jamācās :D