Tātad, attiecību sākuma posms - pirmie pāris mēneši - ir pagājis, jautrā, bezrūpīgā, vienmēr un visam atvērtā meitene sākusi nozust, un nu nāk ārā emocijas, da nu par visu. Nē, ari viņam ir prusaki, pat, ja nominēts kā labākais diriģents, bet , kā laba ģimenes draudzene precīzi par mani izteicās - smags gadījums. Un kuram gan gribās risināt i savas problēmas, i vēl uzkraut sev otru šitik smagu. :)
Cerams, ka ar to tas attiecību sākums arī neizbeigsies, kā noturēt lielu mākslinieku, kuram ātri visas apnīk?
Šodien atsāku skriet, rāpjoties atpakaļceļā pa Annabergas kalnu, ausīs skanēja "Muse" ar šausmīgi skaisto Exogenesis un "Let's start over". Es saprotu, ka stresoju te visu laiku dienasgrāmatā līdz šim, kaut objektīvi īsti nebija, par ko, tie bija tādi sīkumi, salīdzinoši ar šo risku, kāds ir sācies tagad. Smags gadījums, nav variantu kā tikai maksimāli visu pašai un forši draudziņi jau iesaka- ja jāraud, tad tā, lai neredz, un vispār taču nāk / Vācijā jau ir pavasaris