Visu dienu sēdēju, pierakstīju, bet domās plānoju šo dienu.
(Pāriešu mājās, savākšu papīrīšus no grīdas (varbūt nopirkt vēl mapes un kādu banānu?), padzīvošos, ielikšu mazgāt veļu (pat konkrēti izdomāju, kas jāliek), mācīšos angļu valodu, pamurkāšu kaķi utt.)
Un tad, pēkšņi, kādā mirklī mani pārsteidza fakts, ka ir piektdiena. Piektdiena jau man pirms nedēļas bija saplānota. Un tagad visas veļas mazgāšanas un mācīšanās, un viss jāatliek, jo piektdienai jau ir citi plāni, kas neietilpst "sēdēšu mājās, darīšu to, kas patīk - mācīšos, mazgāšu grīdu un drēbes". Bez maz vilšanās, ka drīz jāģērbjas un jādodas piektdienas gaitās. Bet būs labi.

Un vakar zobārste man ieurba mēlē un vaigā. Es šļupstu, nevaru paēst un padzerties, turklāt ik pa brīdim siekalojos. ;D Sāpīgi un grūti parunāt.

Un vēl, sapņus redzēju, bet tie šobrīd man neliekas primārie, jo piefiksēju, ka nakts vidū esmu sākusi loģiski domāt, ka angļu valodai vajadzēja pirkt violeto mapīti (violetas grāmatas - violeta mapīte) un ka vajadzētu aiziet uz akadēmiju ievākot, lai tās grāmatas smukas. Aizmigušiem cilvēkiem nepieklājas tādas domas.

Tagad pateicoties sāpīgajai mutei, es ēdu mazāk. Trakums.

Un vēl manos plānos iejaucas brālis, kurš grib cept picu.

-



Jāmetas trakajā dzīvē!

Garastāvoklis:: happy
Mūzika: Ludwig Van Beethoven -- Symphony no. 9 (Scherzo)