(no subject)

« previous entry | next entry »
Oct. 22nd, 2007 | 02:55 pm

Delnā


Delna vēršas pie Tiesībsarga un Rīgas mēra par pilsētas izpilddirektora draudiem saistībā ar nākamnedēļ iecerētajiem piketiem 19.10.2007

“Sabiedrība par atklātību – Delna” 2007.gada 18. un 19.oktobrī, cenšoties iesniegt pieteikumu par piketa rīkošanu pie Saeimas nākamās nedēļas otrdienā, trešdienā un ceturtdienā, saskārās ar likumpārkāpumiem piketa pieteikšanas procesā un ar draudiem no Rīgas Domes amatpersonu puses par piketa aizliegšanu un Delnas pārstāves aizturēšanu piketa laikā. Tomēr iespējamie piketi šobrīd ir likumīgi pieteikti.

Šāda Rīgas Domes rīcība ir pretrunā Satversmes 100. un 103.pantam. Rīgas Domes amatpersonu izteiktie draudi ir neiedomājami demokrātiskā un tiesiskā valstī un, iespējams, ir vērtējami kā Krimināllikuma 317. un 318.panta pārkāpumi, un šie draudi rada pamatotas bažas Delnas pārstāvjos par iespējamo Rīgas Domes pretdarbību Delnas vēlmei īstenot pulcēšanās brīvību, rīkojot KNAB atbalsta akcijas nākamnedēļ. Tas ir pilnīgi pretēji Delnas mērķim sadarboties ar pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Atbilstoši Latvijas tiesu praksei un, jo īpaši, Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, Delnai izteiktie draudi un aizskarošās piezīmes ir rupja iejaukšanās pulcēšanās brīvībā, jo tikai iesniedzējs var izlemt kad un ar kādu mērķi organizēt kādu pasākumu, un izpilddirektoram ir aizliegts, balstoties uz savu personisko viedokli par šī pasākuma lietderību vai atbilstību situācijai, lemt jautājumu par piketa pieteikuma pieņemšanu vai nepieņemšanu. Tiesu praksē ir nostiprinājies princips, ka pasākuma atļaušana vai neatļaušana (pieņemšana vai nepieņemšana) nedrīkst būt saistīta ar pasākuma mērķi. Taču šajā gadījumā, lai pieteikums vispār tiktu pieņemts, Aigai Grišānei bija jāpārliecina izpilddirektors, ka piketā norādītie mērķi ir svarīgi un sasniedzami ar piketu pie Saeimas.

Faktu izklāsts:

Tā kā pēc 2007.gada 18.oktobra piketa pie Saeimas un turpmākajiem politiskajiem paziņojumiem, Delna apzinājās nepieciešamību turpināt tiesiskuma sardzi, tajā pašā dienā 17:35 Delnas juridiskā analītiķe Aiga Grišāne ieradās Rīgas domes Vienas pieturas aģentūrā ar piketu pieteikumiem nākamnedēļ plānoto Saeimas sēžu laikā. Delna nolēma rīkot piketus katras Saeimas sēdes laikā, kamēr valdības lēmums par Alekseja Loskutova atcelšanu netiek atcelts.

Vienas pieturas aģentūrā atteicās pieņemt Delnas pieteikumu, pamatojoties uz iekšējiem noteikumiem (ar kuriem Delna nav iepazīstināta), kas paredzot, ka pieteikumu, ja tas tiek iesniegts vēlāk kā 10 dienas pirms paredzētā piketa, nevar pieņemt aģentūrā, kamēr uz tā nav Rīgas Domes izpilddirektora rezolūcijas. Tāpēc aģentūras darbinieki Delnas pārstāvei Aigai Grišānei ieteica nākamajā dienā (19.oktobrī) 8:15 no rīta personiski ierasties pie Rīgas Domes izpilddirektora Andra Grīnberga, lai saskaņotu piketu un tikai pēc tam to pieteikt. Šāds risinājums kā vienīgais tika piedāvāts pēc tam, kad aģentūras darbinieki un Aiga Grišāne telefoniski konsultējās ar Rīgas domes juristi Ilzi Gūtmani, kas darbiniekiem aizliedza pieņemt pieteikumu.

Uz Aigas Grišānes argumentiem, ka šāda kārtība ir nelikumīga, Ilze Gūtmane telefoniski draudēja ar piketu pilnīgu atteikumu. Šāda amatpersonas rīcība ir prettiesiska, jo amatpersona pirms iepazīšanās ar lietas faktiskajiem apstākļiem draud patvaļīgi atteikt piketa rīkošanu.

Rīgas Domes iedibinātā kārtība ir pretrunā ar Satversmi un likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem 13.pantu. Rīgas domes amatpersonām nav tiesību vērtēt pieteikumu pirms tā oficiālas iesniegšanas. Rīgas domei pieteikums ir obligāti jāiereģistrē tad, kad šis pieteikums ir faktiski atnests, un jāizdara atzīme uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja, atbilstoši likuma 13.panta trešās daļas noteikumiem.

Nepieciešamība personiski ierasties pie Rīgas Domes izpilddirektora Andra Grīnberga un skaidrot apstākļus, kas jau ir norādīti piketa pieteikumā apdraud objektīvu un neitrālu piketa pieteikuma pieņemšanu un reģistrēšanu. Delna uzskata, ka atbilstoši likuma 15.pantam, tikai pēc tam, kad piketa pieteikums ir reģistrēts, var uzsākties oficiāla sarunu procedūra ar Rīgas domi par izmaiņām piketa norisē, ja tādas ir nepieciešamas. Protams, iesniedzējs pēc savas iniciatīvas var uzsākt konsultācijas ar Rīgas domi mēnešus pirms paredzētā pasākuma, taču tā nevar būt obligāta un likumīga prasība no pašvaldības puses, ka vēl pirms pasākuma pieteikuma iesniegšanas, ir jāvienojas ar pašvaldību par pasākuma norisi.

2007.gada 19.oktobrī 8:15 Aiga Grišāne un Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis ieradās Vienas pieturas aģentūrā, lai atkārtoti censtos iesniegt pieteikumus par piketiem, darbinieki atgādināja iepriekšējā vakara argumentus.

Tomēr Delnas pārstāvji atteicās iet pie izpilddirektora, jo uzskatīja to par nepamatotu prasību. Aģentūras darbiniece sazinājās ar Rīgas domes juristi Ilzi Gūtmani, kas atkārtoja nelikumīgās prasības.

Aģentūras darbiniece piezvanīja izpilddirektoram Andrim Grīnbergam, kas sākotnēji nevēlējās runāt ar Delnu telefoniski, bet, ņemot vērā, ka nevarēja ieteikt aģentūras darbiniecei kā rīkoties, ja Delnas pārstāvji neiet projām un vēlas iesniegt pieteikumu, piekrita telefonsarunai ar Aigu Grišāni. Andris Grīnbergs vispār apšaubīja Delnas motīvus, organizējot piketu pie Saeimas un izteica savus personiskos apsvērumus, ka pie Saeimas organizēt nav labākais risinājums un vajadzēja labāk organizēt pie Ministru kabineta 19.oktobrī, ja jau Delna kaut ko tiešām vēlas panākt. Turklāt Grīnberga kungs izteica apsvērumus, ka Delna to nedarot, jo esot “slinka” un vēloties “brīvdienās atpūsties”. Izpilddirektors pauda arī vairākas citas aizskarošas piezīmes, apšaubot Delnas neatkarību un objektivitāti, kā arī Delnas ziedojumu piesaistes politiku.

Turklāt, arī 2007.gada 17.oktobrī, kad Delna bija pieteikusi piketu 18.oktobrim, Andra Grīnberga telefona sarunas laikā izteiktie mājieni par “Delnas ekspertīzi minoritāšu tiesību aizsardzībā” un “spēju pat viņam iemācīt KNAB vadītāja priekšvārdu” robežojās ar rupjību un ņirgāšanos par organizācijas darbu. Pilsētas izpilddirektors mēģināja arī pārliecināt Robertu Putni, ka šāds pikets nav “tas labākais risinājums” un apšaubīja piketa mērķus un vajadzību.

Arī citi līdzšinējie gadījumi, gan saistībā ar Draudzību dienu gājieniem, gan citiem piketiem un gājieniem, norāda, ka Rīgas dome sistemātiski prettiesiski iejaucas pulcēšanās brīvībā, diskutējot ar iesniedzējiem par pasākumu mērķiem un lietderību.

Abi iepriekšējie Delnas šīgada piketa pieteikumi prezidenta vēlēšanu dienā un pret partiju tēriņu griestu atcelšanu bija iespējami tikai pēc izvērstās telefonsarunās sniegtiem izpilddirektora personisko politisko uzskatu izskaidrojumiem un kritiska viedokļa par Delnas darbu paušanas.

Izpilddirektors arī pauda neapmierinātību ar to, ka Delna, piesakot piketu uz 2007.gada 18.oktobri, nebija pareizi prognozējusi dalībnieku skaitu. Kad Delnas pārstāve Aiga Grišāne argumentēja, ka Delna, iesniedzot piketa pieteikumu, nevarēja precīzi zināt par citu organizāciju, publisko personu un neatkarīgu žurnālistu aktivitātēm, ne arī par tautas atsaucību, taču piketu pieteica, lai tas būtu tiesisks un pašvaldībai būtu sadarbības partneris, kas palīdz nodrošināt kārtību, izpilddirektors norādīja, ka kārtība neesot tikusi nodrošināta. Uz Aigas Grišānes jautājumu, vai ir notikušas kādas aizturēšanas vai incidenti piketa laikā, izpilddirektors tieši neatbildēja, taču piedraudēja, ka varot noorganizēt, ka Aiga Grišāne tiek aizturēta nākamā piketa laikā. Aiga Grišāne pārjautāja skaļi, vai Grīnberga kungs draud, ka viņa tiks aizturēta, lai to dzirdētu apkārt esošie darbinieki (tajā skaitā Vienas pieturas aģentūras vadītāja) un Roberts Putnis. Uz šo jautājumu Grīnberga kungs atbildēja izvairīgi, beigās norādot, ka varētu saukt Delnu kā biedrību pie atbildības.

Sarunas turpinājumā ar izpilddirektoru Aiga Grišāne tomēr panāca viņa mutisku rīkojumu Domes darbiniecei Daigai Čulkstēnai pieņemt pieteikumu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}