Rīta riebuma, otrdienas draņķības un pastaigu diena.
Par otrdienas izredzētību draņķības ziņā pat vairs nav vērts strīdēties, bet šī bija pat tīri ciešama, pat...mirkļiem patīkama.
Rīts. Sniegpārslas, kas nesteidzīgi virpuļo tuvāk zemei spožā rīta saules gaismā. Vispārējs apziņas slinkums. Nekoris. Kaut gan es cerēju piecelties laikā un paspēt. Pirmo reizi pēc kādas nedēļas pārtraukuma. Kā tad.
Skolā lasīju Gundegas Repšes grāmatu "Vara rati". Hmm, mazs nazītis dvēselei. Asumiņš, dūrumiņš, tur ir viss. Anotāciju laikam tā arī neuzrakstīšu. Jo vairāk man patīk grāmata, jo mazāk to vēlams aiztikt ar analīzēm un citām rupjībām.
Krievu valoda desmitajā stundā IR smadzeņu slepkavība. "Es peidzimu ģeniāls, bet izglītības sistēma mani sačakarēja." Būtu piemērots sakāmais, žēl, ka biju pārāk samiegojies un ar iztukšātām garīgi/fiziski/visādām baterijām.
Te varēja līdzēt vienīgi pastaiga. Un tieši atgriezās tas sniegs, kuru vēroju ķīmijas stundā, pilnīgi aizmirstot par visu to sviestu. (nē, patiešām, sviesta vārīšanu par ziepēm, pievienojot vēl tur kaut ko...). Ak jā, fizikā arī to vēroju. Vai arī tā bija tikai fizika, šķiet, ka kaut ko jaucu, bet tāda tā šodiena. Murskulis. Murzgulis. Murzglis. Mzgrl, mrgl.mrr nē.

Pastaiga iesākās ar domu aiziet uz Āgenskalna tirgu. Kaut kā nogriezos pie tiem "Trīs pakāpieniem", uzgāju tur, kur iela ved uz augšu, gāju, līdz atdūros pret namu numur... 42! Mhm, nu ja, tieši tā! (šo rakstot ir 18:42) Tad pa labi, garām Smiļģa teātra muzejam. Kaut kāds automātisks ceļa posms. un likās, ka pretī nāk cilvēki ar sapuvušām dvēselēm. Bet tā noteikti šodienas prozas ietekme, kas izraisa tādas pārdomas.
Tikko paskatījos, cik ātri pirksti lēkā pa taustiņiem ,derētu tāpat arī pa gammām, stīgām. Laikam jau stīgu darbības bagātina ātrumu taustiņu darbībām. Tracināja, cik ātri šodien sanāca daži vingrinājumi uz tā platā grifa, bet mājās tā nesanāk, laikam vajadzēs pamēģināt plānākas stīgas un kaut kā dabūt vēl mazliet tuvāk grifam. Vai vienkārši kaut kā pierasts tas neilons, kaut kur gadu tomēr, pret dažiem mēnešiem metālstīgu.

Par stīgām.
Āgenskalna tirgū ir tās mazās lietotu apģērbu bodītes, kur ir arī visādi ictādi brīnumi, kurus nevienam nevajag. Grāmatas angļu valodā, diski, filmas utt. Un vienam tādam veikaliņam garam ejot, logā rēgojas...
Paciņa ar vienu akustiskās ģitāras stīgu. Bronzas krāsas pārklājums.
Izmērs: .042
!!!

Nja, ja zīmes, tad zīmes. Manējās.
Protams, ka šo stīgu nevarēju nenopirkt. Tas nekas, ka nav kur likt, gan jau izgatavošu kādu rotu vai kaut ko tādu.

Tālāk ceļš uz Kalnciema tilta pusi, mazās ieliņas. Lielāka iela. (nezinu visus tos nosaukumus, nav svarīgi)
Tieši pretī spīd saule un snieg sniegs. Tādās vēja samētātās vērpetēs iegriezts. Vispār, kad izgāju no tirgus, sāka snigt. Lielām, lielām pārslām, tā ļep ķep tieši sejā. Jauki/jautri.Sniegķēpīgi.

Mazā ziemiņa.