Plika drāšanās ar kuru katru man nešķiet nekas apbrīnojams,
kaut gan no otras puses- es tā nespētu, jo es vienkārši tā
nevēlos. Mietpilsone? Nu nez!

(Reply to this) (Thread)

Ne jau fakts, ka viņa drāžās ir apbrīnojams, bet gan tas, ka viņa nebaidās to darīt. Tur jau tā lieta - es arī nevarētu, jo zinātu, ka man uz pieres būtu zīmogs "Mauka" un ka brīdī, kad parādītos krunkas, es būtu pilnīgi viena. Bet viņu tas laikam nesatrauc. Viņa dzīvo tikai mirklim. Unvienalga, vai drāžoties, vai ne - tas ir apbrīnojami!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tam gan es piekrītu.

(Reply to this) (Parent)

Kniebties nav ne vainas. Ar kuru katru vai ar kādu īpašu tā jau ir pašu izvēle. Šķiet šo izvēle nosaka mūsu identitāte varbūt?

Jebkurā gadījumā ;) no cilvēka līdz zvēram nav tālu. Divi zaķi mežā kniebjās. Šī šaurā līnija kas atdala cilvēku no zvēra galu galā ir un paliek mūsu morālie uzskati un spēja domāt , bet neviens jau tomēr nesaka - ka dzivnieki nespēj domāt