Šeit pastāv viegla iespēja kļūdīties.

Jo lai cik stipri mēs neiedomātos, ka esam paši par sevi, tomēr beigu beigās viss atgriežas pie Cita. Interesanti, ka Lakāna psihanalīzē cilvēks savu ķermeni iepazīst spogulī.

Ja nebaidies no citas vides:
Piparmētras forums

Lai nu kā, bet tieši vajadzība pēc atzīšanas (nejaukt ar formālo - "atzinība") bieži vien ir mūsu rīcības patiesais motīvs. Un diezgan nelāgi no psihiskās veselības viedokļa var iziet tad, ja simboliskās sociuma atzīšanas vietā (dēļ tā trūkuma) ienāk idiosinkrātiskā imaginācija, kas šajā kontekstā, vismaz pēc Freida, tā pati ilūzija vien sanāk, kas stipri vienkāršojot ir vēlmjpilna domāšana (wishful thinking), kad cilvēks iedomājas, ka (jau) ir tā, kā viņš tikai vēlas, lai būtu.

// Esamība komunikatīvā nolūkā