beidzot tieku pie neta - rms.
šodien viss tik dīvaini! no rīta es netiku pie dzīva spilvena, pretī cerētajam un īsziņas par skolas tēmu ir kas graujošs. negatīvā nozīmē..
Pašlaik dusmojos uz mobīlo, ka neatļauj man aizsūtīt īsziņu kādam ar ko se nav runāts un tiešām ir jāparunā..
un.. sestdiena - vai es tiešām gribu ūdenspīpi zilā gaismā, jaukā atmosfērā, kopā ar viņu? es gribu parunāt - jā, bet.. es zinu, ka šodien vairs nerakstīšu pati, rīt iespējams pat nelūgšu radiniekiem, lai piebremzē mašīnu uz stūra, kamēr nav 10 pāri.. Tik dīvaini. Vai cilvēks reizē var būt dziļš un sekls? Vai plāns? Es esmu plāna, es to jūtu! Plāna plēvīte, kas lidinās nozalusi pie mākoņiem... Pilnīgi varu to iedomāties un izjust.
Un jā, es nezinu ko es gribu. Šobrīd būtu ideāli miers, silts piens, kāda jauka filma vai datorspēle, būšana mājās un tukša galva no visa.. Bet ta jau nebūs...
Un es aizmirsu ko vēl gribēju teikt.