Nu tagad ir tāds brīdis starp astoto un devīto vilni. Nāks jauni sūdi, vecie aizmirsīsies. Tagad ir tas brīdis, kad vecie sūdi jau ir aizmirsušies, bet jaunie vēl nav pienākuši. Tagad, man šķiet, es iešu uz priekšu pavisam lēni, taustīdamies, lai tikai kādam neuzskrienu virsū.
Audzinātāja sāka piekasīties,kad es sadomāju bastot pēdējās stundas. Piedraudēja ar oranžajām lapiņām. Vsp man tās lapiņas bijušas nebijušas, jo es taču nmeācos, es tikai apmeklēju skolu... bet fakts, ka viņa sāk man piekasīties... Tas mani sāk kaitināt. Mani neviens nešantažēs.
Vakardien visu vakaru centos atkost vienu paņēmienu web lapu taisīšanā. Nu it kā iznāca kaut ko atdarināt, bet to galveno knifu tāpat neatkodu.
Viss vakars izčakarēts, rezultāta nav. Bezsakars.
Ko lai iesāk šodien pēc stundām?