Sveču diena, latīniski festum candelarum, ir attīstī-
jusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem kādus,
jau laikam 5. gadsimtenī izskaidroja arī par Marijas
šķīstīšanās svētkiem. No iesākuma abu ticību svētki
pastāvēja blakus, kamēr beidzot kristīgā ticība ņēma
virsroku. Arī sveces tika lietotas abos svētkos. Sve-
ču lietošanu dievkalpošanā daži zinātnieki jau meklē
pie senajiem jūdiem, Bet citi domā, ka tikai vēl pie
kristīgajiem tā esot cēlusies, sevišķi tumšajos ka-
takombos. Pie katoļiem Sveču dienā notiek sveču svē-
tīšanas ceremonija, bet luterieši ir to svinību at-
metuši. Tomēr daudz senas ierašas un māņi ir uzgla-
bājušies arī luteriešu zemēs. Pie seniem latviešiem
ap Sveču dienas laiku nav mums zināmas nekādas svi-
nības, kādēļ savu tipisku Sveču dienas māņu viņiem
gan nebūs bijis.
/P. Šmits /
dzinātām svecēm gājuši baznīcā, kādēļ šī diena no-
saukta par Sveču dienu. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga. /