Ir pusdivpadsmit dienā un es esmu mājās.
Es taču teicu Taurei, ka vajaga vienu liķieri uz divām nevis katrai savu, es teicu!
Āāāā, galva sāp, ne kefīrs, ne granātābolu sula, ne kafija nelīdz.
Sūdaini. Un šodien vēl tas sūda koncerts vakarā (bet es bastoju skolu.)!
Skapīša atslēgas turpina par mani ņirgāties. Bet tagad es vismaz zinu, ka viņš tīri labi raksta. Vismaz kaut kāds prieks - par mani ņirgājas jaunais talants. Jess. :D
Indra nenolika eskāmenu.
Nopirku zābakus.
Nezinu neko par Jaungadu.
Kaspars ar mani, par laimi, viars nekontaktējas. Jā, pēc vella maitīgi, bet es nevarēju nekā savādāk. Piedod?
Vairāk manā dzīvē pārmaiņu nav.