Laiks jau patiesiibaa iet un nemaz negrasaas staaveet uz vietas vai kaveeties. Nee, vinjsh dod virsuu un mauc pa priekshu. Kalendaara lapinjas ciitiigi tiek pleestas katru dienu ar domaam, kaada es buushu peec tam, kad viss buus beidzies. Tikmeer pagaidaam es veel neesmu sagaidiijusi sajuutu, ka viss ir saacies, jo nekas iisti veel nav saacies. Pagaidaam es to veel skatos kaa filmu, kaa realitaates shovu no malas, bet es zinu, ka pieradiishu un tad es jutiishos kaa iekaapusi televizoraa pati. Un tad juus man neko nepadariisiet, jo kaarteejo reizi es buushu pieraadiijusi, ka varu, ka tieku galaa ar sevi un maaku pierast, pielaagoties.

Tomeer jaatziist, ka vinja teiktais par to, ka man ir vajadziiga uzmaniiba, ljoti atbilst patiesiibai. Ljoti. Un vinjsh to zina. Un es arii. Nu, un?

Shodien saulains, bet veel paveess. Meitene no Kazahstaanas shkjiet jauka un klusinja.