ja ir brīži, kad esmu tuvu asarām, tad tāds brīdis ir tagad. man viss jau zajebal, tiešām. tāda sajūta, ka neemu vajadzīgi nevienam. kāpēc citiem izdodas tas, kas nepadodas man?? nu pavisam vnk lietas?! es čista esmu mazsvarīga? tik ļoti? un vispār mani gandrīz jau nobeidz tikai 1 pavisam parasts teikums, kurš nebija pat uz mani attiecināts. jau atkal viss bez manis ir un būs. bļē..
feeling: |
 sūdīgs līdz pēdējam |
my music: |
billy idol - eyes without face |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}