No rīta aizskrēju pie dakteres, sarakstīja man visu vajadzīgo manam Health Sertificate, mazliet dusmu uzsita tas, ka ievilkās tas pasākums krietni ilgāk kā plānots. Tad ar novēlošanos ievēlos stradiņu auditorijā, kur mani jau gaidīja krievangliski runājošs vieslektors no Tallinas (nepatīk man nenormāli griezīgais krievu akcents, kad kāds runā angļu valodā ar tādu, tiešām neciešu) ar savu neizsakāmi garlaicīgo lekciju par tēmu no Krievijas vēstures. Lieki piebilst, ka visu lekciju lasīju Santu, jo nebija iespējams nokoncentrēties pilnīgi ne uz vienu viņa izdvesto vārdu. Sirdsapziņas pārmetumi nav pat iepīkstējušies. Pēc lekcijas/lekcijām Priežu ģimene mani aizvizināja uz centru, tur devos pie mammas aizfaksēt to veselībsertifikātu bulgāriem, savukārt pēc tam steidzu iepirkt dāvanu Kasparam vārda dienā. Skrējiens uz trolejbusu, Vision Express, samainīju Mīļumam lēcas, leciens mikriņā un uz mājām. Tāda pilnā diena. Mitrais gaiss tikai nešpetni ieperinās manā deguna gļotādā un kaklā, kas draud vainagoties ar apslimšanu, bet es turos pretī, lai arī šovakar sajūta nav no stabilākajām. Rīt arī skrējiens ne pēc miljona.

Nedēļa, šķiet, ir daudz par maz, lai visu paspētu, bet īstenībā tā tikai šķiet. Paspēšu.