A tour through uninteresting places.
« previous entry | next entry »
Jul. 23rd, 2010 | 10:07 pm
Es šodien beidzot pieteicos pirmajā augstākās izglītības iestādē, kas nozīmē, ka varbūt es tomēr nebūšu mūžam neizglītots zemnieciņš, bet gan LV-FR sakaru speciālists/ Kultūras teorētiķis un vadībzinis, ja pareizi atceros nosaukumus.
Un, kamēr gaidīju parkā dokumentus, kas kopējās un printējās, kāds ārzemnieks no Izraēlas, kura vārdu neatceros, mani lūdza sevi nobildēt uz dārza fona un pēc tam, tā kā viņam absolūti nebija ko darīt, viņš kļuva par manu pavadoni visā garajā odisejā līdz akadēmijai, pa ceļam iegriežoties arī fotosalonā. Viņam bija visai sireāla sajūta atrasties tik dīvainās vietās un jāsaka, man viņa vietā arī būtu. Tas nav kaut kas tāds, ko parasti ceļojumos ieplāno. Pēc tam mēs dzērām piena kokteiļus, kuru liels fans viņš bija un tad viņš devās uz Minsku. Un man varbūt būs fotogrāfija kā es aizpildu dokumentus.
Mans secinājums - ja man vienlaikus jādara kas svarīgs un jārunā angliski, tad liela daļa smadzeņu resursu kļūst pārslogoti un es kļūstu stulbāka un neatceros lietas.
FACT - labāk ar ebrejiem nerunāt par Rihardu Vāgneru. Sāpīgs temats.
Un, kamēr gaidīju parkā dokumentus, kas kopējās un printējās, kāds ārzemnieks no Izraēlas, kura vārdu neatceros, mani lūdza sevi nobildēt uz dārza fona un pēc tam, tā kā viņam absolūti nebija ko darīt, viņš kļuva par manu pavadoni visā garajā odisejā līdz akadēmijai, pa ceļam iegriežoties arī fotosalonā. Viņam bija visai sireāla sajūta atrasties tik dīvainās vietās un jāsaka, man viņa vietā arī būtu. Tas nav kaut kas tāds, ko parasti ceļojumos ieplāno. Pēc tam mēs dzērām piena kokteiļus, kuru liels fans viņš bija un tad viņš devās uz Minsku. Un man varbūt būs fotogrāfija kā es aizpildu dokumentus.
Mans secinājums - ja man vienlaikus jādara kas svarīgs un jārunā angliski, tad liela daļa smadzeņu resursu kļūst pārslogoti un es kļūstu stulbāka un neatceros lietas.
FACT - labāk ar ebrejiem nerunāt par Rihardu Vāgneru. Sāpīgs temats.