Neesmu šeit rakstījusi, nu, jau laikam vairākus gadus. Bija laiks, kad vajadzēja un gribējās rakstīt. Un tad man vairs tas nešķita svarīgi. Priekš kam es rakstu netā? Lai izrādītos? Pabiedrotos? Atrastu līdzīgi domājošos? Sviests tas vien ir, vienkārši pirksti ātrāk kustas uz klaviatūras.
Jo, brīžiem man TĀ gribas rakstīt, bet pavisam nelaikā. No rītiem, kad vēl neesmu pamodusies vai vakarā tieši ciet migšanas procesā. Tad domas domājas un skriesn un viss šķiet tik reāli un izdarāms, bet lai celtos un meklētu kādu rakstāmo un dienasgrāmatu - Mr. Slinkums uzdarbojas. Un kur, nu, vēl slēgta pc iekšā un klabināt tastatūru, kad bērns guļ.
Ai, bet tie domu un ideju pārpārēm piebāztie mirkļi pilnīgi prasās uz āru.