« previous entry | next entry »
Mar. 3., 2012 | 09:22 pm
jā, šodien nestandarta diena. visu dienu prom no mājām.
no rīta agri cēlos uz valodas kursiem, kur jābūt 10.00 - 15.00 (ar pārtraukumiem), tad atbraucu mājās, paēdu, mazliet parunāju ar mammu, kura bija pārsteigta par manu izvēli (no rīta atstāju zīmīti, ka eju uz kursiem; iepriekš neko par to neteicu, kaut sen jau biju plānojusi iet). tad gāju atkal uz tramvaju un slidinājos uz teātra pusi.
ja draudzene nebūtu pateikusi, ka šodien "pūt vējiņi", nemaz nebūtu atcerējusies. senči jau gribēja uzgrūst sīko un paši doties pārtijoties pie draugiem, bet nu es par mūziklu jau pabrīdināju kaut kad novembrī un runa par to vēl bija pirms kādas nedēļas, tā ka nekas cits šiem neatlika kā ņemt viņu līdzi. sīkais nevarēja beigt priecāties :3 no sākuma man viņa 'paldies, ka ej uz teātri' likās kā sarkasms, bet tad es sapratu, ka viņš vēl ir bērns.
mūzikls skaists, dziesmas skaistas, visi skaisti, man patika.
vēlāk draudzenes tētis mani vēl aizvizināja mājās, tā ka viss jauki, nebija jālien gaidīt tramvajs.
tagad tāds pozitīvs nogurums. nu, tāds viii, piepildīta diena. un radās sajūta, ka dzīvei ir kaut kāda jēga.
no rīta agri cēlos uz valodas kursiem, kur jābūt 10.00 - 15.00 (ar pārtraukumiem), tad atbraucu mājās, paēdu, mazliet parunāju ar mammu, kura bija pārsteigta par manu izvēli (no rīta atstāju zīmīti, ka eju uz kursiem; iepriekš neko par to neteicu, kaut sen jau biju plānojusi iet). tad gāju atkal uz tramvaju un slidinājos uz teātra pusi.
ja draudzene nebūtu pateikusi, ka šodien "pūt vējiņi", nemaz nebūtu atcerējusies. senči jau gribēja uzgrūst sīko un paši doties pārtijoties pie draugiem, bet nu es par mūziklu jau pabrīdināju kaut kad novembrī un runa par to vēl bija pirms kādas nedēļas, tā ka nekas cits šiem neatlika kā ņemt viņu līdzi. sīkais nevarēja beigt priecāties :3 no sākuma man viņa 'paldies, ka ej uz teātri' likās kā sarkasms, bet tad es sapratu, ka viņš vēl ir bērns.
mūzikls skaists, dziesmas skaistas, visi skaisti, man patika.
vēlāk draudzenes tētis mani vēl aizvizināja mājās, tā ka viss jauki, nebija jālien gaidīt tramvajs.
tagad tāds pozitīvs nogurums. nu, tāds viii, piepildīta diena. un radās sajūta, ka dzīvei ir kaut kāda jēga.