| |
[20. Maijs 2026|14:11] |
|
Atsaucoties uz cibas ierakstu par kofeīnu. Vienu reizi mūžā es tā iedarbību tomēr sajutu, bet tie bija specifiski apstākļi: es biju Latvijas lauku mājās, bija barga ziema, naktī ap -30 un man konstanti vajadzēja kurināt krāsni, kā arī dzert visu laiku tēju, jo citādi sala. Es paralēli dzēru gan tēju, gan kafiju un tad sajutu, ka kafijai ir savādāks kiks - tāds mazliet stiprāks, it kā kkas mazliet sapurinātu, tad nu tajā ziemā es priekšroku devu kafijai. Pēc tam vairs atkal neko nejutu. Kafiju es šad tad dzeru, bet tikai garšas pēc - piem, visādas karameļu un lazdu riekstu garšas (kāds noteikti teiks, ka tā nav īsta kafija), bet arī tad man to vairāk gribas psiholoģiski, nekā fiziski. Pēdējo nopirku pirms dažām ned un neesmu skārusies vēl klāt. Arī enerģijas dzērienu tirgotāji uz mani bankrotētu. |
|
|
