| |
[Jul. 28th, 2017|10:49 pm] |
|
Junga transcendentālie eņģeļi deva, Junga transcendentālie eņģeļi ņēma. Nē, otrādāk. Tātad vakar biju uz Dr. Roberta lekciju. Vecīts vecs un zolīds, bet bija tas Dr. Roberta vaibs uzreiz, bija. Tomēr īsti tā arī nesapratu, kāpēc jungisti viņu pielūdz - iesvaidītie galvenokārt terapeiti tur paši piedzīvoja transcendenci, bet man - psihajam, kas pats visu laiku pleinskeipo, nevis terapeitam, kas tikai pastrpināti, vadāmi un strukturēti drīmskeipo,- tā drusku pabāli likās, bet ne vainas tiešām. Tā es savai ugunīgajai draudzenei apmēram teicu, un tur uzreiz pašķīda svēta sašutuma liesmas, un viņas-tagad-mans ritenis maģiski palika ar saķīlējušos, saplīsušu atslēgu piekalts Kalnciema kvartāla steliņģiem. Pārrunāt lekciju sīkāk gājām ar kājām. Šovakar ričuku ar kaut kādiem štrumentiem izpestīt devās viņas vīrs, bet atslēga bija vaļā. Tā tur bija, bet vaļā. Ņem un brauc. Ritenis bī laik NOZODZIET MANI KĀDS, PIRMS ATNĀK TĀ TRAKĀ! |
|
|
