Es lēnām pārdegu. Viss sadegot pārvēršās pelnos, un no tā man ir, tik ļoti bail. Tas lietus ar nepielūdzamajiem kalendāra datumiem, kuri sēvī nes tik pat nepielūdzamas beigas. Gribu noglabāt sevī to siltumu, to sauli - tur virs mazpilsētas, virs pļavas un kokiem. Kā es negribu iegāzties tajā straujajā upē. Negribu cīnīties ar straumi, kura nepielūdzami nesīs atpakaļ, ja es kritīšu. Iedrošini mani, kaut ar vārdu, kaut ar pāris vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem. Ar vismaz vienu vārdu - gribu.