| |
[2. Maijs 2026|09:56] |
Man patīk Ketlīnas Stokas raksts "Aiztaupiet man leibora seksa vasaru. Vibratori nevar iemācīt piekrišanu." Viņa tajā pievēršas kādas leiboristu deputātes plāniem sniegt pieaugušajiem seksuālo izglītību, kā arī, manuprāt, diezgan trāpīgi norāda uz atsevišķiem seksuālās izglītības problemātiskajiem aspektiem.
"Agrīna saskarsme ar pornogrāfiju var cilvēkus ietekmēt visai dīvaini. Šīs nedēļas Politics Home intervijā leiboristu deputāte Samanta Nibleta atsauca atmiņā pirmo reizi, kad viņas acu skats ar to sastapās. "Man bija 10... un dažreiz es prātoju vai tas, ka es to redzēju tik jauna.. ir izveidojis mani par to personu, kāda esmu šodien." Lasot par viņas tikko aizsākto nācijas seksuālās izglītības kampaņu - kurā masturbācija tiek veicināta kā veselības uzlabošanas veids, uz parlamentu tiek nestas seksa rotaļlietas un deputāti tiek aicināti atklāti apspriest savus orgasmus - arī es sāku par to prātot." [LOL]
Tālāk ir stāstīsts kā Nibleta ir apņēmusies cilvēkus izglītot par seksu caur to kā viņem pietrūkst - ar vēl vairāk pornu, bet ne šādu tādu, bet īstāku, reālistiskāku un mīļāku pornu, kas varēs labāk izglītot. (Un Gallop ir viņas seksa pozitīvistu draudzene.) Es apskatījos viņas piedāvāto mājaslapu - gaumes jautājums, protams, bet uz mani tā drīzāk atstāj pilnīgi pretēju efektu un varbūt tas pat ir labi. Stoka diezgan komiski apraksta to visu, taču es tikai pielikšu te fragmentus ar, manuprāt, dažiem labiem punktiem.
"Tā kā sekss ar citiem ir lielāka ar viņiem izveidojušos attiecību kopuma produkts, seksa izglītībā, kura būtu šī apzīmējuma cienīga, būtu jāiekļauj nozīmīgi morāli spriedumi par labām un sliktām attiecībām - un nevis tikai par to, kas notiek guļamistabā vai uz piknika segas. Tomēr, ja neskaita parastās banalitātes par piekrišanu un labāku komunikāciju, tieši to gan Nibleta, gan Galopa nevēlas darīt; un šī nevēlēšanās ir plaši izplatīta teju starp visiem tā sauktajā "seksa izglītības" telpā."
"Sacīt, ka kaut kas ir slikts tikai tāpēc, ka tev tas nepatīk, bet labs, ja patīk, ir īpaši nepārliecinošs arguments. Tas nedarbojas pat vīna degustācijā, kur nu vēl cilvēku attiecībās. Tas tavu patiku un nepatiku pret atsevišķām lietām padara par kaut ko, kas veidots no smiltīm un ko nav īsti vērts aizstāvēt. Riebuma sajūtas kļūst par 'preferencēm', nevis par noderīgu ētiska izvērtējuma reakciju. Tu zaudē savu spēju artikulēt to, ko citos apstākļos sacīt būtu pilnīgi dabiski: "Nē, es to nekādā gadījumā nedarīšu, jo tas manī tikai izraisa nicinājumu un tu esi pretīgs."
"Īstai seksa izglītībai ir daļēji jābūt arī morālai izglītībai un morālā izglītība pēc definīcijas iekļauj sevī vērtējumu; tomēr, kā vēsta viņu iecienītā frāze, modernajiem morālistiem piemīt netiesāšanas kinks. Tāpēc arī viņi pret seksuālo aktivitāti attiecas pilnīgi citādi nekā pret jebkuru citu cilvēku uzvedības sfēru: dīvaini izolēta no citām ikdienas attieksmēm kā naids un aizvainojums, pat tad, kad veiktās darbības acīmredzami ir naidpilnas un aizvainojošas. Nevienā cita kontekstā tu nevarētu kadam ar spēku iesist pa seju, viņu žņaugt, vilkt aiz siknas vai likt rīstīties un vēlāk bez kauna mierīgi apgalvot, ka tu viņu 'cienīji' viscaur šajā procesā."
Man šķiet, ka te der piebilst, ka Stoka, manuprāt, neapgalvo, ka cieņa šeit nav iespējama vispār, tai pat laikā viņai ir taisnība, ka nevienā citā kontekstā šādi apgalvojumi apvienojumā ar šādu rīcību nedarbotos un ļoti daudzos gadījumos tur cieņas tiešām nemaz nav, ir pietiekamā klāstā upuru un varmāku liecību, kas to apstiprina. |
|
|
