vēl joprojām mazliet smīkņāju par tiem, kas draugiem.lv dienasgrāmatās raksta sirdi plosošas atziņas.
šodien pirmo reizi intervēju kameras priekšā. mazliet jau stresiņš bija, bet vairāk uztraucos par to, ka mikrafonā varēs dzirdēt manu vēderu nevis par to, kā izskatīšos. Kaut gan redzēsim, kā būs, kad redzēšu sevi viņpus zilajam ekrānam, heh. man šķiet, ka tas ir diezgan baisi - skatīties uz sevi no malas.
šodien pirmo reizi intervēju kameras priekšā. mazliet jau stresiņš bija, bet vairāk uztraucos par to, ka mikrafonā varēs dzirdēt manu vēderu nevis par to, kā izskatīšos. Kaut gan redzēsim, kā būs, kad redzēšu sevi viņpus zilajam ekrānam, heh. man šķiet, ka tas ir diezgan baisi - skatīties uz sevi no malas.