Mans -
Jūnijs 14., 2016
19:34

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šeit jau zied liepas un kalnos tās pļavas, kas atstātas tādai mērenai noganīšanai, pilnas krāsainu puķu. Putnu bērni slapstās pa krūmiem un maza barža (prāmis) vizina nedaudzus cilvēkus no viena ezera krasta uz otru. Migla slēpjas ielejās un sarkani mākoņi saulei austot atspīd ūdenī. Es mīlu šos agros rītus, kad acis mēģina aizdzīt miegu un tas tiek aizdzīts ar vienu vienīgu soli iebrienot līdz vidum rasotā pļavā. 6 stundas gandrīz līdz viduklim slapju bikšu un gumijas zābakos nedaudz noberzētu kāju. Tā ir atkarība un es nevaru citādāk, jau 11 gadus. Hah, melanholija, Tu.

Mūzika: Ludovico Enaudi

(ir doma)

Powered by Sviesta Ciba