| |
[Apr. 7th, 2014|06:37 pm] |
|
un no rīta, vienīgajā stāvvietas bērzā, biezā miglā skaļi un skaisti dziedāja pēc putnenītes mazs putniņš, bet neviena un nekas neatsaucās un es uz viņu pacēlu balsi un teicu: es tevi dzirdu un saprotu putniņ. un noklausījies, viņš aizlaidās, bet es aizgāju uz otru pusi, jo tā bija vienīga puse kurā aiziet. |
|
|
