| lai taču viņi brauc? |
[Jan. 18th, 2012|01:48 pm] |
Mēģinu saprast - kāpēc gan man 2 miljonu robeža ir tik svarīga?
Pat ar nepilniem 2 miljoniem, mēs būtu atgriezušies aptuveni pie 1950.to gadu iedzīvotāju skaita. Tā, vienkāršojot, kā nespeciālists pat atļaujot norādīt uz situācijas normālumu, jo a) ir noslēdzies ir 1960.tajos apgriezienus uzņēmušais industrializācijas lielprojekta seku - uzpūstas ekonomiskas radīta iedzīvotāju skaita pieauguma - posms; b) aptuveni nostabilizējusies un kļūst saprotama Latvijas lauksaimniecības virzība. Rūpniecībai un celtniecībai pēc 90.to gadu problēmām nu mīņājoties uz vietas, kā arī intensificējoties lauksaimniecībai*, pietiekami nepelnošo skaits ir pārāk liels un neizglītots - pakalpojumu sektorā neizdosies ne tikai kalnu gāšana, bet arī sava paugura atrašana (šis ir 'c'). Risinājums loģisks - labāku apstākļu meklējumi. Un te ir problēma nr.2 - ja izbraucēji būtu galvenokārt padomju laika iebraucēji un viņu bērni**, (brīdinu, sekos nelietīgs vispārinājums) vidējā latvietī nelāgs vēsturiskā taisnīguma gandarījums dominētu pār emigrācijas kā tautsaimnieciskas problēmas atpazīšanu.
Īsi atbildot uz sākotnējo jautājumu - etnonostaļģija pārāk iemaisās tautsaimnieciskā skumjās, ko godīgi atzīstu. Proti, jā, Divmiljoni'2012 ir ar krietni augstāku vidējo vecumu, kas drīz radīs veselu virkni problēmu esošajam tautsaimniecības modelim (tā apmēriem). Taču vairāk prātā aizķeras t.s. latviešu jautājums - nevis viņu pārsvars jeb proporcija, bet laukos un mazpilsētās reizēm pāņemošā skaudra tukšuma sajūta. Sevišķu sentimentu rada rotaļlaukumu pamestības, ko nevaru izskaidrot ar jaunākās paaudzes ICT prasmēm vien. Vecums.
*Lauku darbi pilsētu bezdarbniekiem parasti bijis sava veida drošības spilvens. Arī 20.gs 30.-tajos Latvijā bija oficiāli mēģinājumi un pat atbalsta programmas viņu virzībai uz lauku apvidiem. Taču, lai arī svarīgākie Latviju skarošie migrācijas procesi tiešām bija saistīti ar lauksaimniecību, daudz lielākas plūsmas veidoja Latgales, Lietuvas un Polijas laukstrādnieki - viņus vienoja piederība teritorijām ar izteikti pozitīvu demogrāfisko bilanci un zemām ekonomiskajām iespējām. Tiešām iesaku palasīt 30.gadu presi - poļi pavasarī iebrauca organizētiem ešeloniem, uz kuriem zemnieki skrēja kā uz lopu tirgiem.
*Starp citu, izskatās, ka viņi patiešām šo valsti pamet vairāk.
|
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/113136/11305) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) svari |
|---|
| Date: | January 19th, 2012 - 01:17 am |
|---|
| | | (Link) |
|
Vecumstruktūra, protams, šeit ir izšķirošā. Pie tam mēs vēl nedaudz iegūstam no padomjlaiku beigu demogrāfiskā buma. Bet drīz depopulācija pieaugs progresijā.
Patiesībā tieši draudošā depopulācija varētu būt ļoti racionāls arguments, kāpēc pamest Latviju (pirms pensionāri nesāk aprīt visu budžetu), nevis tā vāvuļošana par valdību, krieviem u.tml.
Tāpēc jo ātrāk paraus augšā pensijas vecumu, jo labāk. Bet jāskatās no gaišās puses - nebūs ne pakausī elpojošās jaunās paaudzes, ne bērnudārzos rindu. Un Latvijas pensionāru savienība beidzot sagādās masu partiju ar ļoti skaidru un stabilu programmu :) Racionalitātes atšķiras. | |
