Ieslēdzu mūziku no tēmas "Dead can dance" un tūdaļ sajutu, kā tā aprij mani un iedveš hipnotizējošu mieru, kas reizē suģestē kaut ko pārdabisku. Izārdīju virtuves plauktus, izmetu pusi to satura miskastē, noslaucīju putekļus, saliku visu atpakaļ vietās un sajutos labi, tā it kā būtu to stundu meditējusi. Es šovakar biju atradusi savu mieru. Es to noķēru aiz astes jau tajā brīdī, kad ar papīra krūzīti, kura bija līdz malām pilna ar manu mīļāko kafijas padzērienu, tipināju pa Krišbarona ielu, kamēr ausīs man skanēja Asa. Es jūtos Labi. Tikai ļoti pietrūkst Viņa.