Ik pa brīdim ir tā, ka gribas dzīvot un priecāties par jaunību. Ik pa brīdim, mazam brīdim... kad papriecāties par skaisto vakaru Māstrihtas senajos mūros, pagalmu pilnu rožu krūmiem, kā es gribu pie viņa, dieva māte |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |