autopsihopātija -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 14., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
21:45
es tomēr viņam piezvanīju, jo mājās gaiss bija kļuvis pārāk biezs. vietu izvēlas viņš - šīzīga kafejnīca tallinas ielā, mēs apsēžamies pie bāra. metrs astoņdesmit pieci, nekā nav par daudz, nekā nav par maz, sporta zāle divreiz nedēļā jau otro gadu. pa piektdienām sestdienām tabletes nerij un pulverus nešņauc, bet lai gūtu labāku noskaņu, nedaudz uzvelk zaļo. galva viņam noskūta teju pavisam, galvas augšā un pakausī atstāts par diviem milimetriem vairāk, nekā sānos. bārdiņa nošķibīta pedantiskās līklīnijās pa žokļa kaula malu, zoda vidū paceldamās uz augšu līdz apakšlūpai. sejas āda teju manāmi vējbaku grubuļaina. vienreiz pa divām nedēļām - solārijs. veselīga pārtika - katru dienu. veģetārietis.

kājās moderni džinsi, vaļīgi sasprausti neaizšņorētajos apjomīgajos puszābakos ar spicajiem purniem. mugurā polsterēta kurtka ar mākslīgu pūku ap kapuces malu. zem kurtkas - gaišzila secondhand jaciņa. smaidot viņam redzama vienīgā nepilnība - sprauga starp priekšzobiem.

mājās - viņa divistabu dzīvoklī ceturtajā stāvā caralaika mājā - lielākās istabas vienu sienu aizņem grāmatu plaukts. atrodu visu obligāto literatūru, ievelku ķeksīšus. pāris lonely planet izdevumi par tālo austrumu zemēm. sešas vienādas muguriņas, uz kurām rakstīts viljams šekspīrs. raiņa kopotie raksti. divus plauktus augstāk - literatūra angļu valodā. filozofi, politologi, sociologi, fiziķi. nedaudz pa kreisi, tuvāk galdam, vidus atvērumā stāv uzšķirts male erotic photography, nēģerdibens. uz galda - aibuks, papīru un žurnālu kaudzīte, netālu arī aipods, kas translē ambientus elektroniskos ritmus uz zaļi zaigojošiem kubikiem zem galda - skaņas aparatūru. istabas vidū - griestos iekārts plexistikla krēsls. grāmatplauktam pretējo sienu daiļo cilvēka auguma posteris ar stilizētu sptiņdesmito gadu anālo seksu.

telpu apgaismojums nav pārāk spilgts. mazgātās sienas un griesti kaktos nemaz nav saskatāmi - liekas, ka tur istaba izlokas un aiziet bezgalībā. mēs guļam uz grīdas, ievelkam pa dūmam, un es ar acīm sekoju griestu plaisām, kamēr viņš man stāsta par savu ceļojumu uz peru. man ausī iebrist asara - dūmi laikam sakoda acīs; un es jau pēc neilga laiciņa viņam paziņoju, ka man nu būtu jāiet. viņš smaida un cer, ka es viņam drīz piezvanīšu.

bet es esmu nolēmis sevi iznīcināt stūrgalvīgā vienatnē.

(1 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]ravejsledzejs
Date:14. Februāris 2005 - 22:33
(Link)
Tu nu gan daudz ko esi spējīgs ievērot...

> Go to Top
Sviesta Ciba