Vienīgais, ko varētu vēlēties, ir - tikpat smuki, cik sākās, arī visu pabeigt, nevis braukt cilvēkam virsū un nogriezt visus tiltus. Nu to es sev saku. Nu, lūdzu. Vēl mēnesis laika. Johaidī, vēl tikai mēnesis, un Māstrihtas ēra ir beigusies. Šodien iedomājos, kā būtu aizbraukt, noskurinājos, savuārt vienu brīdi likās pat exciting, viens mazs brīdis jau arī ir progress. Es nezinu, ko es bez viņa darīšu. Precīzāk: es nezinu, man nav ne jausmas, kā tikt viņam pāri. Nekas nemainās manos ierakstos, bet a ko, ir jāraksta tās sirds aktualitātes ārā, kaut vai simtreiz, ja nepieciešams. To darīt man teica arī kāda rakstniece. Bāc. Gribētos pabeigt gan skaisti, vai būs tāda iespēja? skats uz debesīm |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |