| |
[May. 3rd, 2014|10:02 pm] |
Es biju ar velosipeedu, sekojaam upei. Tur bija daudz mezhu un atpuutnieku nometnju un moskiiti lidoja bariem virs upes un apkaart. Es miilu sevi un katru dienu uz shiis planeetas. Iespeeju vnk buut. Es esmu uz shiis planeetas un ljaujos Visuma straumei. Es esmu vislabaakajaas rokaas un mani ved Visuma straume. Es sevi bezgaliigi miilu un katraa cilveekaa, kas naak man pretii, redzu Dievu. Visums ir labveeliigs un tas ruupeejas par sevi. Nav nekaadu zvaigzhnju karu. Paarmainjas, kas skars muus visus, buus drizaak paarsteigums cilveekiem. Jo tas buus kaut kas pilniigi savaadaaks un atsvaidzinosh. Viegls, miilosh. Taadas lietas, ko maate dara, lai lutinaatu savu baby. Es nezinu, ko lai veel saka
Es vairs neeju tos celjus, kas staav rakstiiti, es eju savas pieredzes celju. Man vairs nav daudz laika un mans Kristus centrs saak diigt. man vienalga, kas rakstiits gudraas graamataas un kaadas ir gudru civleeku pieredzes. Manas pieredzes ir tikpat svariigas. taapat kaa tavas. |
|
|
