|
Oktobris 30., 2011
23:38 elpas trūkst tieši tik daudz, lai normāli elpotu, nevis elsotu. enerģijas pietiek tieši tik daudz, lai sēdētu uz ķeblīša un autiski šūpotos šurpu turpu, vai arī tik daudz, lai apātiski gulētu un aizvērtām acīm skatīties griestos.
esmu pieļāvusi maksimums kļūdu, lai būtu tieši tur, kur esmu šobrīd, bet nesaprotu, kāpēc. vai es tiešām esmu tik stulba un neprotu dzīvot vienkāršu un priecīgu dzīvi? ko tādu man vajag? ko tādu es meklēju?
kā punkts visam nupat piezvana cilvēks, kurš varbūt ir vienīgais visā pilsētā, kas mani spēj pieņemt tādu, kāda esmu, un piezvana tāpēc, lai atvadītos, jo aizbrauc. uz visiem laikiem.
un kaķis atkal nav bijis kastītē visu dienu.
|
Comments:
Kā var zināt, ka uz visiem laikiem?
tā viņš saka. un es viņam ticu, jo viņš nekad nav man samelojis.
To jau viņš pats nevar zināt. Tagad varbūt tā šķiet, pēc kāda brīža šķitīs citādāk.
Es jau arī par to pašu :)
tas tāpat neko nemainītu.
viņš jau nebrauc manis, bet sevis dēļ. protams, nevar visu iepriekš zināt, bet ir kas tāds viņā, kas liek domāt, ka neatgriezīsies.
Tu viņu nezini. Viņš ir tāds, kas priecājas mani satikt vienmēr un lai vai kādā stadijā. Nebiju novērtējusi viņa nozīmi, kā vienmēr. Dura.
nekumsti govs, kas pienu dos (joks)
nu, es, lai arī esmu totāls rūgumpods, palieku un esmu tepat, ja kas.
es zinu, paldies. es tev arī esmu. |
|
|
Sviesta Ciba |