Dievs man iedeva trauku, kurā ir iekšā dzīvība, tagad apkārtējie to pa drusciņai pilina klāt.
Viņi ir super.

Ir labi, ja ir silti.
Es nemaz negribu tagad kaut ko, ja ir jāgaida- labi. Galvenais palikt uz īstā ceļa.

--------------------------------------
Reāla situācija, sagadījās.

Veikalā.
Vīrietis un sieviete (tā pusmūžā) iepērkas. Vīrietis: Siev, ātrāk, ātrāk! Man taču draugos fermā raža jāskrien novākt! :D
-------------------------------------

Un pie šī es pieķeros-

1 Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.
2 Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut.
3 Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt.
4 Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet.
5 Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties.
6 Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest.
7 Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt.
8 Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.
(Sal. māc. 3:1-8)