e t m
« previous entry | next entry »
May. 2nd, 2011 | 09:21 pm
vai tad nav jauki apciemot Madaru viņas skolā (Humanitāro zinātņu fakultāte)? sēdēt uz bluķa, blakām pienenes un vērot, kā cilvēki svīst. arī japāņu kultūras vēstures lekcija pavisam negaidīti ar Pārslu šajā ne īsti mūsu skolā nebija zemē metama - pusotras stundas laikā redzētā slaidu prezentācija atgādināja ļoti sliktas kvalitātes mazbudžeta filmu vai arī režisors vienkārši bijis smagi piedzēries+ļoti netalantīgs+pohuj. arī uzzinājām, ka tārpi ir konusveida, kā ieminējās ne visai aizraujošā pasniedzēja. tāda lūk bija ceturtdiena. man šajā dienā un fakultātē gadījās satikt pietiekami daudz cilvēkus - bez Madaras un Pārslas (Madara plānoti, Pārsla galīgi nē) vēl WC vispār pilnīgākajā wtf veidā sastapos ar Maiju, kura arī šajā skolā nemācās, pēc tam priecīgi satiku Karīnu, kura neredzēta bija miljons gaismas gadus (tā vismaz šķiet..).
pēc neplānotajām lekcijām svešā fakultātē trijatā (E,E,M) gājām iestiprināties uz netālo Stojku. nebija nemaz tik slikti, alus lēts, sarunas atklātas. šajai dienai piederēja arī patīkamā kombinācija iešanai pa ielu rociņās - Emīls, es, Madara. biju pa vidu, tātad man patīk gan puikas, gan meitenes (ak, šie mazo bērnu murgi).
gaisa temperatūra šajā saulainajā pievakarē kritās, un līdz ar šo faktu multisuliņai palikās auksti, tātad bija jāatņem džemperis atkal Emīlam, kurš vairākas stundas iepriekš manu priekšlikumu iet atpakaļ pēc jakas noraidīja. domāts - darīts. vēlāk jau ietrausos Gvido vējjakā, jo telefona sarunā palūdzu atnest viņam ko siltu.
saules rieta gaismā alus pļavā pie torņa pretī HZF.
pavadīju Emīlu līdz vilcienam, līdz pašai stacijai. viņš neļāva atdot viņam džemperi... soliņš pie sliedēm. aukstums. siltums..frāzes
nākamajā dienā brīnišķīgi šūpoties zem lielā koka ar mežģīņotajiem zariem, saule spīd sejā, piever acis, kājas Emīlam klēpī. un tā stundu vai vairāk no vietas. atklājām arī sauļošanās sezonu netālu no kojām nelielā uzkalniņā, zālītē, murrrrrrrrrrrrrr.
saule tā vien pavēlēja mums ieiet veikalā, iepirkumu groziņā ielikt alu un doties pasēdēt kādā citā pļavā uz kāda cita uzkalniņa (Imantā/Zolitūdē ir sasodīti daudz pļavu un uzkalniņu, starp citu). tur mēs apreibām no diviem aliem un liela daudzuma laimes izjūtas, runājām un beigās ripinājāmies lejā pa kalniņu. man šķiet, Emīls atkal uzbruka man ar savu bārdu.
ak jā, tiku apmācīta arī pudeles atvēršanā ar šķiltavām, bet apmācība nenoritēja īsti veiksmīgi.
no rīta mani gan ļoti nokaitināja šis vīrietis, ka gandrīz sāku raudāt, kaut kādas šausmiņas. nevaru ciest, ja mani steidzina, turklāt sarunāts jau bija vēlāk, un es nopietni izsacītus jokus arī uztveru nopietni. tā ka biju kādu laiku apvainojusies un liku izpirkt vainu.
sestdienā uzzinājām, ka burvīgā doma pabūt šūpolēs un ar šūpolēm iepriekšējā dienā bija neizsakāmi ideāla. jo šūpoles vairs nebijāāāā! toties uzkalniņš vēl turpat, tā ka murr murr murr saule un Emīls. saule karsēja seju pārlieku, ar ko nebiju mierā, tādēļ vīrietis man uzcēla aizsargu no diviem kokiem, kas nebija koki un no vienas jakas, kas bija mana jaka. blakām krūmu/koku aizsegā talkoja Lielās talkas dienas vidējie talcinieki, klausīdamies ko līdzīgu eiropas hītiem, no kuriem ''vaivaivai, kurš te klausās sūdus?'' daudzus Emīls zināja (un es nē!). tas tika izskaidrots ar to, ka ''nu bet man taču gleznošanā piespiedu kārtā jāklausās tās šausmas'' - hehe, kā tad.
pēc ārtelpām iekštelpas.
šodiena bez saules, bet ar Emīlu. tās rezultātā tapa jauna pūce Sabīnei ar vēdera muskuļiem, cigareti zobos un smaidiņu čurājošā krāna vietā, kamēr viņa lekcijās. (bet vispār tā bija tā pati pūce, ko iepriekš Emīls bija uzzīmējis jau no mugurpuses čurājam). kad atbraucu mājās, izlasīju twitterī viņas ierakstu: ''ahahaa, biju pavadījusi palātā pusstundu, kad pamanīju jaunu pūci uz sienas. Vai tik tas nav Emīla mākslas darbs? :D:D''
vēl arī 5:1 manā labā, jo mazais zaķēns pavisam nelāgi nogāzās pie skolas šodien :D tā nu es liku viņam iet uz skolu nomazgāt drēbes, citādāk izskatījās tik ļoti tā, ka negribu iet blakus, hehehēēē. bet nu buč buč Imantas stacijā, kas ir jaukāka par Zolitūdes staciju, un arī es lidoju prom, tikai uz citu pusi - uz centru..
pēc neplānotajām lekcijām svešā fakultātē trijatā (E,E,M) gājām iestiprināties uz netālo Stojku. nebija nemaz tik slikti, alus lēts, sarunas atklātas. šajai dienai piederēja arī patīkamā kombinācija iešanai pa ielu rociņās - Emīls, es, Madara. biju pa vidu, tātad man patīk gan puikas, gan meitenes (ak, šie mazo bērnu murgi).
gaisa temperatūra šajā saulainajā pievakarē kritās, un līdz ar šo faktu multisuliņai palikās auksti, tātad bija jāatņem džemperis atkal Emīlam, kurš vairākas stundas iepriekš manu priekšlikumu iet atpakaļ pēc jakas noraidīja. domāts - darīts. vēlāk jau ietrausos Gvido vējjakā, jo telefona sarunā palūdzu atnest viņam ko siltu.
saules rieta gaismā alus pļavā pie torņa pretī HZF.
pavadīju Emīlu līdz vilcienam, līdz pašai stacijai. viņš neļāva atdot viņam džemperi... soliņš pie sliedēm. aukstums. siltums..frāzes
nākamajā dienā brīnišķīgi šūpoties zem lielā koka ar mežģīņotajiem zariem, saule spīd sejā, piever acis, kājas Emīlam klēpī. un tā stundu vai vairāk no vietas. atklājām arī sauļošanās sezonu netālu no kojām nelielā uzkalniņā, zālītē, murrrrrrrrrrrrrr.
saule tā vien pavēlēja mums ieiet veikalā, iepirkumu groziņā ielikt alu un doties pasēdēt kādā citā pļavā uz kāda cita uzkalniņa (Imantā/Zolitūdē ir sasodīti daudz pļavu un uzkalniņu, starp citu). tur mēs apreibām no diviem aliem un liela daudzuma laimes izjūtas, runājām un beigās ripinājāmies lejā pa kalniņu. man šķiet, Emīls atkal uzbruka man ar savu bārdu.
ak jā, tiku apmācīta arī pudeles atvēršanā ar šķiltavām, bet apmācība nenoritēja īsti veiksmīgi.
no rīta mani gan ļoti nokaitināja šis vīrietis, ka gandrīz sāku raudāt, kaut kādas šausmiņas. nevaru ciest, ja mani steidzina, turklāt sarunāts jau bija vēlāk, un es nopietni izsacītus jokus arī uztveru nopietni. tā ka biju kādu laiku apvainojusies un liku izpirkt vainu.
sestdienā uzzinājām, ka burvīgā doma pabūt šūpolēs un ar šūpolēm iepriekšējā dienā bija neizsakāmi ideāla. jo šūpoles vairs nebijāāāā! toties uzkalniņš vēl turpat, tā ka murr murr murr saule un Emīls. saule karsēja seju pārlieku, ar ko nebiju mierā, tādēļ vīrietis man uzcēla aizsargu no diviem kokiem, kas nebija koki un no vienas jakas, kas bija mana jaka. blakām krūmu/koku aizsegā talkoja Lielās talkas dienas vidējie talcinieki, klausīdamies ko līdzīgu eiropas hītiem, no kuriem ''vaivaivai, kurš te klausās sūdus?'' daudzus Emīls zināja (un es nē!). tas tika izskaidrots ar to, ka ''nu bet man taču gleznošanā piespiedu kārtā jāklausās tās šausmas'' - hehe, kā tad.
pēc ārtelpām iekštelpas.
šodiena bez saules, bet ar Emīlu. tās rezultātā tapa jauna pūce Sabīnei ar vēdera muskuļiem, cigareti zobos un smaidiņu čurājošā krāna vietā, kamēr viņa lekcijās. (bet vispār tā bija tā pati pūce, ko iepriekš Emīls bija uzzīmējis jau no mugurpuses čurājam). kad atbraucu mājās, izlasīju twitterī viņas ierakstu: ''ahahaa, biju pavadījusi palātā pusstundu, kad pamanīju jaunu pūci uz sienas. Vai tik tas nav Emīla mākslas darbs? :D:D''
vēl arī 5:1 manā labā, jo mazais zaķēns pavisam nelāgi nogāzās pie skolas šodien :D tā nu es liku viņam iet uz skolu nomazgāt drēbes, citādāk izskatījās tik ļoti tā, ka negribu iet blakus, hehehēēē. bet nu buč buč Imantas stacijā, kas ir jaukāka par Zolitūdes staciju, un arī es lidoju prom, tikai uz citu pusi - uz centru..